Jauki, ka Latvijā ar katru gadu kļūst arvien vairāk labsirdīgu cilvēku, kuri adoptē vai paņem aizbildniecībā bāreņus. Diemžēl joprojām bērnu namos skumst pēc ģimenes siltuma ap 2000 mazo dvēselīšu, sapņojot un cerot par dzīvošanu īstā ģimenē. Bez šiem ir vēl daudz bērnu-invalīdu, kuru dzīve ir daudzreiz grūtāka, nekā daudziem no mums. To tikai viņi patiesībā zina savā dvēselītes vientulībā, cik ļoti viņiem nepieciešama sava īsta Zvaigzne - personiskais draugs, vai tiem, kuri skumst bērnu namos un nekad līdz šim nav izjutuši ģimenes siltumu.
Esmu pārliecināts, ka šāds sērdienītis, ja satiks savu Zvaigzni-personisko draugu, padomdevēju, autoritāti, atcerēsies šo draudzību uz visu dzīvi un uzskatīs par vienu no svarīgākajiem labākajiem notikumiem mūžā – līdzvērtīgu tam, kā patiesi kristieši uztver Zvaigzni, kura uzspīdēja un bezcerībā deva cerību - Jēzu Kristu. Esmu pārliecināts, ka šiem Latvijas mazajiem sērdienīšiem personiski saņemt mīļu vēstuli, apsveikumu dzimšanas dienā vai nelielu dāvaniņu ar savas Zvaigznes autogrāfu vai apciemojumu būs daudz kas vairāk, nekā blēņas par Salatēti.