Tautas skaitīšana: 11 gadu laikā iedzīvotāju skaits sarucis par 309 000 jeb 13% un atgriezies 1959.gada līmenī  (536)

Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums ir noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē. Tā kā iedzīvotāju mirstība visā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušos skaitu, iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ ir samazinājies par 119 tūkstošiem, bet starptautiskās emigrācijas ietekmē – par 190 tūkstošiem cilvēku, liecina tautas skaitīšanas rezultāti.

Tautas skaitīšanas dati, kas raksturo valsts iedzīvotāju skaitu tautas skaitīšanas kritiskajā momentā – 2011.gada 1.martā, atšķiras no CSP aprēķinātajiem un agrāk publicētajiem datiem atbilstoši situācijai 2011.gada sākumā. Šo atšķirību pamatā ir tas, ka liela daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformē par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

2011.gada tautas skaitīšanā kā iedzīvotāju pastāvīgā dzīvesvieta tika norādīta faktiskā nevis deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta, norāda CSP.

CSP atzīmē, ka nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās – samazinās bērnu un pieaug vecāka gada gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Kopš 2000.gadā bērnu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās no 430 275 līdz 291 744 jeb par 32,2% . 2000.gada bērnu īpatsvars no visu iedzīvotāju skaita bija 18,1%, bet pērn - 14,1%. Bērnu (0 – 14 gadi) skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā – par 44,1%, Latgales reģionā – par 41,7%, Kurzemes reģionā – par 36,2% un Zemgales reģionā – par 35,9%.

Darbspējas vecuma grupā (15 – 61 gads) iedzīvotāju skaits samazinājās par 185 000 jeb par 12,3%. Pirms 11 gadiem Latvijā bija 1 511 322 darbspējas vecuma iedzīvotāji, bet 2011.gadā - 1 326 019. Taču darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā nedaudz pieaudzis – no 63,6% 2000.gadā līdz 64,1% pērn.

Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. 2000.gadā Latvijā bija 435 786 pensijas vecuma iedzīvotāju, bet 2011.gadā - 450 124. Pieauga arī pensionāru īpatsvars – no 18,3% līdz 21,8%. Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk – par 24,9% – pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.

Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk ir samazinājies Latgalē (par 21,1%) un Vidzemē (par 17,5%). Toties Pierīgas reģionā tas pieaudzis par 3,2%.

No valsts nozīmes pilsētām straujāk iedzīvotāju skaits norādītajā laikposmā samazinājies četrās lielākajās pilsētās: Daugavpilī – par 19,3%, Rēzeknē – par 18,1%, Liepājā – par 14,6%, Rīgā – par 14,2%. Mazāks nekā vidēji valstī (13,2%) iedzīvotāju skaita samazinājums kopš 2000.gada ir bijis Ventspilī (par 12,1%), Jēkabpilī (par 11,8%), Valmierā (par 9,7%), Jūrmalā (par 8,9%) un Jelgavā (par 6,7%).

Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita valstī ir Baltinavas novads (1178), Alsungas novads (1470) un Mērsraga novads (1638). Vislielākie turpretī ir Ogres novads (36 173), Talsu novads (31 192) un Tukuma novads (30 602 iedzīvotāji).

Gados kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir palielinājies 16 novados. Pārējos 94 novados tas ir samazinājies, pie tam viskrasāk – par 25-33% – Aglonas, Alojas, Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas, Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā.

2011.gada tautas skaitīšanā atšķirībā no iepriekšējām Latvijas tautas skaitīšanām, pēc būtības vienlaicīgi tika veikta kā iedzīvotāju tā arī mājokļu skaitīšana. Tajā tika iegūta informācija ne tikai par mājokļiem ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet arī par mājokļiem bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem un par mājokļiem, kuru iemītnieki skaitīšanā nav iekļaujami (ārvalstu militārais, jūras spēku un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, ārvalstu civilpersonas, kuras strādā valstī uz noteiktu laiku; citas personu grupas, kuras ir valstī uz noteiktu laiku, piemēram, tūristi), informē CSP.

Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka valstī ir 1,023 miljoni pastāvīgai apdzīvošanai derīgu mājokļu. No tiem 812 tūkstošos mājokļu (79,4% no visiem mājokļiem) dzīvo pastāvīgie iedzīvotāji, 210 tūkstoši mājokļu (20,5%) tautas skaitīšanas datumā – 2011.gada 1.martā – bija bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem, un viens tūkstotis mājokļu (0,1%), kuru iemītnieki tautas skaitīšanas datos nav iekļaujami.

Tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka Latvijā pavisam ir 988 tūkstoši tradicionālo mājokļu - tādu strukturāli atsevišķu un neatkarīgu telpu noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai ir brīvas, vai ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

Visaktīvākais mājokļu būvniecības periods ir bijis laika periodā no 1971. līdz 1980.gadam, kad uzcelti 204 tūkstoši mājokļu, un no 1981. līdz 1990.gadam – 191,2 tūkstoši mājokļu.

Vismazāk jaunu mājokļu uzbūvēts 2001. – 2005.gadā – tikai 18,2 tūkstoši mājokļu. Savukārt 2006. – 2011.gadā nodoti lietošanā 42,8 tūkstoši jaunu mājokļu jeb 2,3 reizes vairāk nekā šī gadsimta pirmajos piecos gados.

Tautas skaitīšanā iegūtie dati par 2001. – 2011.gadā uzceltajiem mājokļiem ir lielāki salīdzinājumā ar būvniecības statistikas datiem, jo daļa iedzīvotāju dzīvo būvniecības stadijā esošos vai ekspluatācijā oficiāli nenodotos mājokļos.

Trešā daļa no visiem apdzīvotajiem mājokļiem (33,5%) atrodas Rīgā, 16,4% – Pierīgas reģionā, 15,4% – Latgales reģionā, 13,2% – Kurzemes reģionā, 11,8% – Zemgales reģionā un 9,7% – Vidzemes reģionā.

Vismazākais mājokļu bez pastāvīgajiem iedzīvotājiem īpatsvars ir Rīgā (16,7%), turpretī vislielākais – Pierīgas reģionā – 25,9% un Latgalē 22,3%.

Vislielākais īpatsvars līdz 1945.gadam uzbūvētiem mājokļiem ir Vidzemes reģionā – 32,6%, Kurzemes reģionā – 23,8% un Rīgā – 20,9%. Kā liecina tabulas dati, visvairāk jaunu mājokļu pēdējā desmitgadē uzbūvēts Pierīgas reģionā – 15,5% un Rīgā – 6,7%, bet vismazāk – 1,6% – Latgales reģionā.

Pēc tautas skaitīšanas datiem dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās – 680 tūkst. – jeb 68,8% veido vislielāko īpatsvaru mājokļu struktūrā. Otru lielāko grupu – 285 tūkst. jeb 28,9% veido individuālās mājas. Vismazāk mājokļu – 10 tūkst. jeb 1,0% ir dvīņu mājās un 6,2 tūkst. jeb 0,6% – rindu mājās.

Mājokļu daudzdzīvokļu mājās daļa lielāka nekā vidēji valstī ir Rīgā, turpretī reģionos ārpus Rīgas augstāks ir individuālo māju īpatsvars.

2011.gada tautas skaitīšanā iegūtā informācija par visu iedzīvotāju, sākot no 15 gadu vecuma, ekonomisko aktivitāti liecina, ka 42,5% iedzīvotāju ir ekonomiski neaktīvi.

26,6% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% – nestrādājoši studenti un skolnieki un 8,1% – personas ar citu statusu.

Tautas skaitīšanas provizoriskie dati rāda, ka 57,5% no norādītā vecuma iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi, tai skaitā nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ir 47,3%.

Analizējot 15–74 gadu vecuma iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, tautas skaitīšanas dati liecina, ka ekonomiski aktīvi ir 63,3% no šī vecuma iedzīvotājiem, tai skaitā nodarbināti ir 52,1%. Darba meklētāju/bezdarbnieku īpatsvars ir 17,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

No visiem nodarbinātajiem 52,1% ir sievietes, bet 47,9% – vīrieši. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešu vidū ir augstāks (63,2%) salīdzinājumā ar 52,8% – sieviešu vidū. Izskaidrojums šādai situācijai gūstams, salīdzinot vīriešu un sieviešu – nestrādājošo pensionāru skaitu. Nestrādājošo pensionāru vidū sieviešu ir 1,9 reizes vairāk nekā vīriešu.

2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 946,8 tūkstoši no Latvijas iedzīvotājiem ir vīrieši, bet 1,121 miljons - sievietes.

Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājies no 46,1% 2000.gadā uz 45,8% 2011.gadā, sieviešu īpatsvars mazliet palielinājies – no 53,9% uz 54,2%.

Sieviešu Latvijā ir par 174 tūkstošiem vairāk nekā vīriešu salīdzinājumā ar situāciju 2000.gada tautas skaitīšanas laikā, kad šī starpība bija 187 tūkstoši.

Zemākais vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 110 valsts novadu vidū bija Cēsu novadā – 44,9%, kam seko Aizkraukles – 45,1%, Saulkrastu – 45,4%, Varakļānu novads – 45,4%, bet lielākais Burtnieku – 52,2%, Aknīstes – 50,6%, Neretas – 49,9%, Vecpiebalgas novadā – 49,5%.

Pēdējo 11 gadu laikā latviešu īpatsvars no visiem Latvijas iedzīvotājiem pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, liecina pērn veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

2000.gada tautas skaitīšanā bija saskaitīti 1 370 703 latvieši, bet 2011.gadā - 1 284 194 latvieši.

Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars samazinājies no 29,6% 2000.gadā līdz 26,9% 2011.gadā. Tāpat sarucis baltkrievu īpatsvars – no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu īpatsvars samazinājies no 2,7% līdz 2,2%, poļu – no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu – no 1,4% līdz 1,2%.

2000.gadā Latvijā bija saskaitīti 703 243 krievu tautības iedzīvotāji, bet 2011.gadā - 556 422. Baltkrievu skaits samazinājās no 97 150 līdz 68 174, ukraiņu skaits samazinājās no 63 644 līdz 45 699, poļu skaits – no 59 505 līdz 44 783, lietuviešu skaits – no 33 430 līdz 24 426, čigānu skaits – no 8 205 līdz 6 452, ebreju skaits – no 10 385 līdz 6 416, vāciešu skaits – no 3 465 līdz 3 023, bet igauņu skaits – no 2 652 līdz 2000.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji. 2011.gada tautas skaitīšanā informācija par iedzīvotāju nacionālo sastāvu iegūta pēc pašu iedzīvotāju vērtējuma.

Latvijas pilsoņu proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%, liecina tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina.

Dati liecina, ka Latvijā šobrīd ir 1,7 miljoni Latvijas pilsoņu un 290 660 nepilsoņu. Nepilsoņu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir sarucis par 7,1% un veido 14,1%, liecina CSP publiskotie dati.

Valstī dzīvo arī 44 347 jeb 2,1% ārvalstnieku, no tiem lielākā daļa jeb 38 617 ir citu valstu pilsoņi, bet tikai 5730 – ES valstu pilsoņi. Ārvalstnieku skaits latvijā sarucis par 2,2%. 2000.gadā latvijā dzīvoja 703 ES valstu pilsoņi un 102 471 citu valstu piederīgie.

CSP norāda, ka, paplašinoties ES valstu lokam, diezgan būtiski kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājies ES valstu piederīgo skaits. Pieaudzis arī Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņu skaits. Pārējo valstu piederīgo skaits tagad ir būtiski mazāks nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā, jo 2000.gadā 75,6 tūkstoši cilvēku norādīja, ka viņi ir bijušās PSRS pilsoņi.

Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem ievērojami pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars – no 13,9% līdz 23%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

No visiem iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem pērn doktora grāds bija 6657 iedzīvotājiem jeb 0,4% no iedzīvotāju kopskaita, bet augstākā izglītība bija 401 323 iedzīvotājiem jeb 22,6%.

Pēdējo 11 gadu laikā pieaugu arī iedzīvotāju īpatsvars ar profesionālo vidējo izglītību – no 20,2% līdz 29,4%, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar vispārējo vidējo izglītību no 31% līdz 22,9%, ar pamatizglītību - no 26,5% uz 18% un ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4% uz 6,7%.

Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64,1% ir sievietes un 35,9% – vīrieši. Citos izglītības līmeņos atšķirības ir mazāk izteiktas.