Saeimas komisijās vērtēs ZZS rosinājumu Satversmē aizliegt nacionālas valsts pamatus apdraudošus referendumus  (45)

Par Satversmes grozījumu projekta nodošanu Saeimas komisijām nobalsoja 78 deputāti no visām frakcijām. Pret bija četri Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputāti - Guntars Bilsēns, Kārlis Eņģelis, Gunārs Igaunis un Inga Vanaga, bet atturējās Solvita Āboltiņa (V), Inga Bite un Vjačeslavs Dombrovskis (abi ZRP).

ZZS iepriekš skaidroja, ka tautas nobalsošanai virzītais jautājums par grozījumiem Satversmē, kas paredz par valsts valodu noteikt arī krievu valodu, sabiedrībā ir izraisījis plašas diskusijas. "Tai skaitā arī par to, vai tautas nobalsošana ir pieļaujama, ja tajā virzītais jautājums, iespējams, apdraud Latvijas valsts pamatus un valstiskuma ideju," norādīja ZZS.

Šobrīd spēkā esošajos tiesību aktos nav skaidri un nepārprotami nostiprināts aizliegums virzīt tautas nobalsošanai jautājumus par valsts neatkarību, demokrātismu, parlamentārismu, valsts karogu, republikas pārvaldes formu un teritorijas nedalāmību. ZZS sagatavotais grozījums paredz to novērst.

ZZS iepriekš norādījusi: "kaut arī Valsts valodas jautājums Satversmes 4.pantā šobrīd ir nostiprināts pietiekami, lai nevienam nerastos vēlme citu valodu pasludināt valsts valodas statusā, mēs atbalstīsim turpmāku latviešu kā vienīgās valsts valodas un valstiskuma stiprināšanu Satversmē."

Tāpat ZZS joprojām aicina piedalīties iespējamā referendumā un balsot "pret" krievu valodu kā otru valsts valodu.

Iepriekš arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK piedāvāja grozīt Satversmi,  77.pantā nosakot, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Jau ziņots, ka koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK kopīgā paziņojumā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem. Savukārt vairāki opozīcijā esošās un pamatā krievvalodīgo atbalstītās apvienības "Saskaņas centrs" politiķi - Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, deputāts Nikolajs Kabanovs, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citi - paziņojuši, kareferendumā balsos par valsts valodas statusu krievu valodai.

Referendums paredzēts 18.februāri, taču Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ir iesniegusi Satversmes tiesā (ST) 30 deputātu parakstītu pieteikumu, laiapstrīdētu referenduma leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes "satura kodolam" un valsts iekārtas pamatprincipiem. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu jau ir nodevis tiesas kolēģijai, kas lems, vai ir ierosināma lieta un uz laiku apturama referenduma norise.

.