Vaboli izdevies noķert pavisam citas sugas pētījumu ietvaros – Pededzes ieleja ir viena no dzīvesvietām citai vaboļu sugai – lapkoku praulgrauzim, ar kuras kāpuriem barojas rūsganā sprakšķa kāpuri.
Rūsganais sprakšķis ir apmēram divus centimetrus gara vabole, kas dzīvo slēptu dzīvesveidu vecos, neskartos mežos un parkveida pļavās, izvēloties vecus, dobumainus ozolus, gobas, vītolus. Tā dzīves cikls cieši saistīts ar vairākām citām vaboļu sugām – sprakšķa kāpuri barojas, piemēram, ar lapkoku praulgrauža, marmora rožvaboles, zeltainās un vara rožvaboles kāpuriem. Pieaugušās vaboles ir sastopamas no jūnija līdz augustam galvenokārt dienas laikā.
Baltijā zināma tikai vēl viena rūsganā sprakšķa atradne – Lietuvā, Kauņas apkārtnē.
Daugavpils Universitātes Sistemātiskās Bioloģijas institūta biologi 2011.gada vasarā dabas liegumā "Pededzes ieleja" pirmo reizi Latvijas vaboļu pētījumu vēsturē izmantoja jaunu vaboļu ievākšanas metodi – feromonu lamatas, lai ES LIFE programmas finansētā projekta "EREMITA MEADOWS" ietvaros pētītu reto un aizsargājamo lapkoku praulgrauzi, kas dzīvo vecos, dobumainos kokos.
Rūsganais sprakšķis konstatēts 2011. gada 11. jūlijā, un tagad Latvijas zinātnieku jaunatradums publicēts arī zinātniskā izdevumā "Baltic J.Coleopterol. 11(2) 2011".
Nākamajā sezonā vaboļu pētījumi "EREMITA MEADOWS" projekta ietvaros tiks turpināti un nav izslēgts, ka pagaidām vienīgajam rūsganajam sprakšķim, kas tagad papildinājis DU Sistemātiskās Bioloģijas institūta kolekciju, pievienosies vēl citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!