Saeimas neatkarīgo deputātu grupa jeb "Olšteina sešinieks", kas otrdien kā pēdējie tikās ar Valsts rezidentu Andri Bērziņu viņu ierosinātajā sarunu sērijā ar politiskajiem spēkiem par valstij svarīgajiem jautājumiem, ar prezidentu bija vienisprātis, ka pēc 18.februārī gaidāmā valodas referenduma nepieciešams risināt "reālas lietas", piemēram, ekonomikas attīstības jautājumus.
Neatkarīgie deputāti apliecināja atbalstu ES Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai, kas ļaus veidot ES finanšu stabilitātes fondu, un fiskālās disciplīnas līguma projektam. Taču neatkarīgie deputāti pauda šaubas, vai fiskālās disciplīnas kritēriji patiešām ir jāieraksta Satversmē, kā par to vienojusies valdība. Deputāti uzskata, ka Satversmes valoda ir pietiekama vecmodīga un kodolīga, tāpēc modernu kritēriju iekļaušana konstitūcijā iedzīvotājiem varētu būt nesaprotama, pēc tikšanās žurnālistiem pastāstīja deputāte Elīna Siliņa.
Neatkarīgie deputāti ar prezidentu bija vienisprātis, ka pēc referenduma, kurā viņi grasās balsot pret oficiālo statusu krievu valodai, ir "jāpārslēdzas uz reālām lietām". Piemēram, deputāti minēja nepieciešamību attīstīt Latgales reģionu, kur ir augsts nabadzības un bezdarba līmenis un iedzīvotāji protestē pret "legālās kontrabandas" ierobežojumiem. Siliņa klāstīja, ka tas nebūtu jādara ar pabalstiem, bet gan ministrijām, piemēram, novirzot līdzekļus kādu desmit darba vietu izveidošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!