Viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem Meierovics bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru iecēla 19.novembrī. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.
Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus, lai Latvija tiktu starptautiski atzīta "de iure". Tas tika piepildīts 1921.gada 26.janvārī. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920.gadā noslēgtie miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju. Ar šķīrējtiesas starpniecību tika noteiktas Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas. Neatlaidīgi un dinamiski viņš centās realizēt ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.
Divas reizes Meierovics ieņēma Latvijas ministru prezidenta posteni, palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un Pirmās Saeimas loceklis.
Meierovics dzimis 1887.gada 5.februārī Durbē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!