Valsts prezidenta paspārnē strādājošā Heraldikas komisija ir apstiprinājusi vairāk nekā 20 dzimtu ģerboņus, informēja Prezidenta preses dienestā.
Privātos ģerboņus reģistrējusi Belokoņu, Krūmiņu, Mališko, Ozoliņu, Edgara Tavara un citas dzimtas, liecina publikācijas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 2009.gadā savu dzimtas ģerboni reģistrējusi arī Vaira Vīķe-Freiberga. Eksprezidentes ģerboņa vairogu tur zelta lauva un sarkans grifs. Uz vairoga attēlota sarkana roze ar zelta auglenīcu un zelta kauslapām. Vairogs un abi tā turētāji balstās uz sudraba lentes ar devīzi "Labor, Amor, Veritas".
Bijušās Valsts prezidentes sekretāre Daina Lasmane aģentūrai LETA skaidroja, ka no latīņu valodas latviski tulkotā devīze "Darbs, Mīlestība, Patiesība" ir Vīķes-Freibergas dzīves moto. Ģerboņa māksliniecisko noformējumu ciešā sadarbībā ar Vīķi-Freibergu radījuši mākslinieki Juris Ivanovs un Ilze Lībiete. Ģerbonis tapis ilgā laika posmā un bijis kā abu mākslinieku veltījums eksprezidentei.
Ģerboni eksprezidente izlēmusi reģistrēt, jo tas kalpo par simboliku un reprezentē viņu. Dzimtas ģerboni bijusī valsts pirmā persona pārsvarā izmanto savā lietišķajā sarakstē, un vismaz pagaidām viņas ģimenes locekļi to nelieto. Piemēram, Vīķes-Freibergas ģerbonis rotā viņas vēstuļu papīru, ielūgumus, tā saucamās komplimenta kartītes, aploksnes un vizītkartes.
Ģerboņu likums paredz, ka ģerboni reģistrē Kultūras ministrija (KM), kas pēc iesnieguma saņemšanas nosūta to Heraldikas komisijai, kura izvērtē projekta atbilstību heraldikas prasībām, kā arī tā māksliniecisko risinājumu. Lēmumu par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu KM amatpersona pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Lai arī valsts nodeva par ģerboņa reģistrāciju ir vien pieci lati, tomēr tā mākslinieciskā izstrāde prasa daudz lielākus līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!