Pērkoņkrustietis Igors Šiškins šogad leģionāru piemiņas dienā 16.martā piedalīties lielā gājienā uzaicinājis cīņu biedrus – labējos radikāļus no Ukrainas, Vācijas un Itālijas, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Raidījums atgādina, ka mazskaitlīgās "Pērkoņkrusta" organizācijas līderis Šiškins ir radikālis ar stāžu. Deviņdesmitajos gados viņš organizējis Uzvaras pieminekļa spridzināšanu, tiesāts par ieroču glabāšanu, dedzinājis krustu pie Valsts prezidenta pils. Viņš uzskata, ka pie varas Latvijā ir nodevēji, kas jāpārmāca. "Ženēvas konvencijā ir teikts: ja draud tautai iznīcība, tad var ņemt ieročus rokā. Nu ko es varu pateikt – mietus paņemsim, ja vajadzēs, jo diemžēl biznesa nauda dara savu," raidījumam skaidroja pats Šiškins.
Raidījums norāda, ka "pērkoņkrustieši", kas līdz šim darbojās vienatnē, nolēmuši apvienot spēkus ar domubiedriem ārvalstīs. Pirms pāris mēnešiem Šiškina grupa pabijuši Ukrainā pie nacionālsociālistu kustības "Autonomā pretestība". Tās mērķis ir cīņa pret kapitālismu, liberālismu un cionismu. Šie ekstrēmisti cīņu tā arī saprot - kā cīņu tiešā nozīmē - un ar uzbrukumiem vēršas pret citādi domājošiem.
"Es uzskatu, ka darboties tikai Latvijas robežās, tas nav tālredzīgi. Jāmeklē sabiedrotie arī ārpusē," stāstīja Šiškins.
Gaidāmo atbraucēju vārdus Šiškins raidījumam neesot nosaucis. Viņš cer, ka drošības struktūras nezina konkrētos ukraiņu "skinhedus", kas publiskos pasākumos sejas neatklāj. "Ziniet, es labāk paklusēšu, jo tad robežsargi sarosīsies un no attiecīgiem reģioniem varbūt netiks pāri robežai," sacīja Šiškins.
Raidījums norāda, ka Šiškinu un viņa cīņu biedrus pie Brīvības pieminekļa sagaidīs antifašisti. Pagājušajā gadā tie izveidojuši trīs jaunas antifašistu organizācijas. Organizāciju "Apvienība pret nacismu" vadībā ir bijušais Jūrmalas domes deputāts Jānis Kuzins, kurš raidījumam stāstīja, ka apvienība "runā ar dažādu valstu pārstāvjiem". "Aicina starptautiskos novērotājus uz šo te pasākumu, kolēģus gan no Somijas, gan Eiropas Parlamenta, no citām valstīm, lai viņi paskatās, kas šeit notiek," stāstīja Kuzins.
Saeimas Nacionālās Drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers uzskata, ka radikāļu plānus nav nepieciešams publiski apspriest, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt 18.februārī gaidāmo referendumu par otras valsts valodas statusu krievu valodai. "16.marts nav nekas jauns, tas jau vairākus gadus kompetento iestāžu darba kārtībā. Arī Iekšlietu ministrijas dienaskārtībā. Gan stāvokļa uzraudzīšana, monitorēšana, gan arī gatavošanās," uzsvēra Zatlers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!