Aivars Skudra: Kremļa revanšs Sīrijas zaudēšanas gadījumā. Fakti un secinājumi  (133)

Visbeidzot Asada režīms ir pēdējais arābu diktatoru režīms, kurš iepērk Krievijas bruņojumu vērā ņemamos daudzumos. Acīmredzams ir tas, ka Kremlim Sīrijas zaudēšana gadījumā, ja krīt Asada režīms, ir trieciens pa Krievijas ekonomiskajām, militārajām un ģeopolitiskajām interesēm. Savā ziņā tas ir arī jūtams sitiens pa Krievijas, kā lielvalsts, starptautisko reputāciju.

Krievijas ieņemtā pozīcija Sīrijas jautājumā liecina par Kremļa apjukumu un diplomātijas neveiksmēm Tuvajos Austrumos, par ko arī apstiprina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ārējā izlūkošanas dienesta šefa Mihaila Fradkova steidzamā vizīte Sīrijā šīs nedēļās sākumā. Diez vai augstie Kremļa sūtņi ierodas pie Sīrijas diktatora lūgties piekāpties Arābu Līgas iniciatīvai par labprātīgu atkāpšanos no varas. Tas tad būtu pretrunā Krievijas Veto balsojumam. Paredzētās sarunas acīmredzot ir augstākās pakāpes slepenības līmenī, ja jau informācijas apmaiņas pa citiem iespējamajiem diplomātiskajiem kanāliem ir kļuvušas neiespējamas drošības apsvērumu pēc. Atgādinu, ka Krievijas ārlietu ministrs un ārējās izlūkošanas šefs parasti nemēdz kopā apmeklēt kādas valsts vadītāju bez īpaši svarīgiem iemesliem.

Necik nemazinot Kremļa spējas analizēt reālo ģeopolitisko situāciju, pieļauju, ka Kremlis nelolo lielas cerības nosargāt Sīrijas režīmu. Te drīzāk būtu vietā runāt par situāciju, kā zaudēt iespējami mazāk, kad oponents spiež stūrī, liekot tev zaudēt pozicionālo priekšrocību, bet tu spēlē "Zugzwang" apstākļos (no vācu valodas burtiskais tulkojums – stingras vietas, jeb pārfrāzējot – iedzīts, jeb iespiests stūrī), nezaudējot cerību glābt pašu šaha partiju vai vismaz panākt neizšķirtu rezultātu. Citiem vārdiem sakot, nepazaudēt arī ģeopolitisko ietekmi pār Irānu. Iepriekš vēl tikai minēšu faktu, kas palika nepamanīts lielākajai pasaules sabiedrības daļai, bet tas ir jāskata kontekstā ar Kremļa sūtņu vizīti Damaskā.

Proti, pagājušajā nedēļā neveiksmi cieta mēģinājums evakuēt Asada ģimeni no Sīrijas. To izjauca opozīcijas bruņotās vienības, kuras piespieda bēgt autokolonnai, kurā atradās Asada ģimenes locekļi ceļā uz Damaskas starptautisko lidostu. Asada ģimenei, varbūt arī pašam diktatoram, otrais mēģinājums slepenībā pamest Sīriju Krievijas sūtņu paspārnē būs daudz veiksmīgāks. Esmu pilnīgi drošs par šāda evakuācijas plāna esamību. Neskatoties uz to, ka Asads tiks paglābts no karātavām, Kremlim tas ir gaužām mazs mierinājums. Kremlis, kā jau minēju, ir iedzīts stūrī un tam vajag revanšu.

Pašlaik runa nav par pilsoņu karu Sīrijā. Domāju, ka Kremlis savus sūtņus sūta ne tikai lai evakuētu diktatoru un viņa ģimenes locekļus, bet gan arī lai saskaņotu reāla reģionāla kara scenārija detaļas ar Asadam lojālajiem ģenerāļiem, kuriem visdrīzāk arī vairs nav ko zaudēt. Kā vienmēr vislabākais variants situācijas glābšanai, arī šajā reizē visdrīzāk tiks izmantota iespēja kopīgi draudzēties pret Izraēlu, jo tas ir vienīgais, kas šajā reģionā vieno arābus. Bailēs no karātavām Asada ģenerāļiem nekas cits neatliks kā izraisīt karadarbību pret Izraēlu. Aprēķins tiks likts uz Izraēlas spējām atbildēt ar pretuguni un IAF (Israel Air Force) uzlidojumiem. Līdz ar to tiktu panākts, ka Arābu Līgas valstis nepacietīs, ka Izraēla aizstāvoties uzbrūk Sīrijas arābu brāļiem, uz laiku aizmirstot Asada slaktiņus. Pilnīgi reālistisks scenārijs un vienīgais iespējamais pašreizējajā situācijā, lai Asada režīms netiktu ne tikai gāzts, bet tieši otrādi pieprasīts cīņā pret nāvīgāko ienaidnieku - Izraēlu.

Izskatās, ka Kremlim šāds variants arī būtu pa prātam, cerībā, uz to, ka Sīrija netiek zaudēta. Ne velti pēdējā laikā Kremlis forsētā režīmā bruņo Asada režīmu. Krievijā ražotās pretgaisa un taktiskās vidēja rādiusa (līdz 500 km) raķetes un iznīcinātāji nav paredzēti ielu kaujam ar opozīcijas spēkiem un demonstrantiem. Papildus tam Putina režīms pašā Krievijā gūs lielāku atbalstu, kurš spējīgs nosargāt Krievijas ģeopolitiskās intereses. Svarīgi ir atzīmēt, ka šāds scenārijs ir izdevīgs ne tikai Asada režīmam un Kremlim. Tas patiks gan Libānas Hesbolah, gan Gazas Hamas teroristiskajām organizācijām, kuras nepalaiž garam izdevību apliecināt uzticību Asada režīmam un sola sniegt militāro palīdzību cīņā pret Izraēlu. Un šāds scenārijs noteikti vēl jo vairāk apmierinās Irānu, kura, pateicoties kārtējam Izraēlas - arābu valstu karam, kaut uz nedaudz atliktu karagājienu pret Irānu. Bet tas ir tikai kara scenārijs Izraēlas ienaidnieku galvās un tam ir maz kopīga ar realitāti, jo realitātē Arābu Līgas valstu vadības aprobežosies ar skaļiem protestiem Izraēlas virzienā. Kuras gan no tām reāli pēc ''arābu pavasara'' varēs savākt daudzmaz nopietnu karapulku pret Izraēlu? Eģipte, Lībija, Alžīrija, Tunisija? Nav nopietni. Atliks vien Sīrijai, Hesbolah un Hamasam vieniem pašiem strēbt karstu putru. Starp citu, Izraēlai, neskatoties uz savu militāro pārspēku un tehnisko potenciālu, nav izdevies iznīcināt reģionālās teroristiskās organizācijas. To var paveikt tikai pilnvērtīga reģionāla kara gadījumā. Nav šaubu, ka Izraēlai tas ir pa spēkam. Asada režīmam cerēt uz Persijas līča arābu valstu palīdzību, izņemot līdzjūtību, arī nav pamata, jo karagājienu pret viņu reģionāli svarīgāko ienaidnieku Irānu arī vēl neviens nav atcēlis, kurā tiem būs jāiesaistās kaut vai ar to, ka to teritorijās tiek koncentrētas NATO vienības un Irāna aizsardzības nolūkos tām virsū raidīs savas raķetes.

Pašlaik skaidrs ir viens, ka Kremlis un Irāna centīsies izmantot Sīrijas krīzi savam labumam. Tuvākais laiks rādīs vai šeit aprakstītie secinājumi ir pamatoti. Minētājā Izraēlas - Sīrijas kara gadījumā Izraēla nevar paļauties uz NATO sabiedroto tiešu militāro palīdzību, un pēc tā nebūs nepieciešamības, kamēr Irāna nav pārkāpusi tai noteiktās sarkanās līnijas. Pretēja gadījumā ASV prezidentu un Nobela miera prēmijas laureātu Baraku Obamu islama pasaule nesapratīs.

Mana pārliecība, ka Sīrijas krīzi neatrisinās ANO Drošības Padome, Krievijas un Ķīnas izmantoto veto tiesību sakarā. Lai šo krīzi atrisinātu, ir jāaiziet no šī ģeopolitiskā formāta un jāpārkvalificē tā kā Arābu Līgas iekšējā politiskā krīze. Tas dos likumīgas tiesības AL sūtīt uz Sīriju arābu stabilizējošos bruņotos spēkus, vai arī bruņot Sīrijas opozīciju un nosūtīt uz Sīriju arābu valstu brīvprātīgos cīnītājus opozīcijas atbalstam. Tādā formātā Krievijas un Ķīnas veto tiesības nav nepieciešamas.