Lai topošie tautas kalpi varētu vēlētājus pirms vēlēšanām iepazīstināt ar savu piedāvājumu, "Vienotība" rosina piešķirt tiesības viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā izmantot bez maksas ne vairāk kā 40 minūtes.
Deputāte Lolita Čigāne (V) uzsvēra, ka līdz šim pirms vēlēšanām ar apmaksātu aģitāciju televīzijā un radio notiekot "smadzeņu skalošana" un apmaksātu reklāmu pieejamība starp partijām veicinot "bruņošanās sacensības" un mudinot piesaistīt ievērojamu finansējumu. Šāds apmaksātas reklāmas aizliegums un tiesības bez maksas paust savu viedokli ēterā dotu lielākas iespējas mazajām partijām, norādīja deputāte.
Čigāne arī argumentēja, ka apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā un radio esot aizliegta daudzās Eiropas Savienības valstīs.
Deputāts Valdis Liepiņš (ZRP) atzina, ka apmaksātās reklāmas "skalojot smadzenes", bet politiskajam spēkam tomēr vajadzētu atstāt tiesības pašam lemt, kur reklamēties, un varbūt vajadzētu vairāk sekot līdzi priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumiem.
Savukārt deputāts Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka reklamēšanās aizliegums partijas varētu atturēt no naudas vākšanas reklāmām, bet esot jādomā, vai visiem iedzīvotājiem informācija ir vienādi sasniedzama. Pēc viņa domām, nebūtu gluži pareizi, ja caur vieniem plašsaziņas līdzekļiem varētu reklamēties, bet caur citiem nē.
Vairāki deputāti vērsa uzmanību uz to, ka televīzijām un radio priekšvēlēšanu reklāmas esot "pļaujas laiks" un šādi ierobežojumi iecirstu pamatīgu robu budžetā. Savukārt reklāmas aizlieguma aizstāvji uzsvēra, ka jādomā par sabiedrisko labumu un tā priekšā dažu uzņēmēju intereses varētu arī neievērot.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) norādīja, ka šis jautājums vēl ir plaši jāizdiskutē, piemēram, vai šādu bezmaksas aģitāciju plašsaziņas līdzekļi vispār var tehniski nodrošināt un kā tas iespaidos pašvaldību vēlēšanas, kur liela nozīme ir vietējiem un reģionālajiem medijiem.
Komisija nolēma šos ierosinājumus nodot izskatīšanai likumprojekta darba grupai, kurai vajadzēs uzklausīt arī televīzijas un radio pārstāvjus un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Komisija otrdien, turpinot darbu pie jaunā likumprojekta, vienojās par jaunu definīciju trešajai jeb nesaistītajai personai, kas iesaistīta priekšvēlēšanu aģitācijā, kā arī sāka diskutēt par raidlaiku, kad būtu jānodrošina bezmaksas aģitācija un par reklāmas izcenojumiem.
Dolgopolovs pieļāva, ka komisija jauno likumprojektu izskatīšanai Saeimā varētu sagatavot mēneša laikā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sākusi skatīt jaunizveidoto priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kurā apvienotas patlaban spēkā esošo divu likumu normas.
Kā iepriekš norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris, patlaban spēkā esošie likumi "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" un "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" veidoti pēc vecas juridiskās tehnikas un esot "zem katras kritikas", un tajos vairs neesot praktiski iespējams integrēt jaunus grozījumus.
Tāpēc Juridiskais birojs kopā ar darba grupu, kurā ietilpa pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kā arī no sabiedriskās politikas centra "Providus", izstrādāja jaunu likumprojektu, ņemot par pamatu abus minētos likumus.
Melnūdris norādīja, ka jaunajā likumprojektā nav ietverti jauni konceptuāli risinājumi un nav savādāka regulējuma kā patlaban spēkā esošajos likumos, toties tas atbilst mūsdienu juridiskās tehnikas prasībām. Tā pieņemšana atvieglotu likuma lietošanu un jaunu grozījumu pieņemšanu.
KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzina, ka šis likumprojekts ir "labākais konsolidācijas piemērs, kāds ir bijis", savukārt "Providus" pētniece Iveta Kažoka izteicās, ka iepriekšējie likumi esot novecojuši un izskatoties pēc "miskastes".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!