"Proaktīva diskusija un savlaicīga Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma jeb ACTA skaidrošana diemžēl Latvijā tika nokavēta," atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tāpēc viņš nesteigsies virzīt ACTA ratificēšanai Saeimā, informēja Ekonomikas ministrijas.
Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā, Pavļuts uzskata, ka pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, un vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.
Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu.
Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, EM lems par ACTA iesniegšanu Saeimā ratifikācijai.
"Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums. Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām," atzīst ministrs.
Viņš arī norāda, ka sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses – tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. "Valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas," uzsver Pavļuts.
Ministrs uzskata, ka arī, lai gan ACTA nolīgums jau ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, jo nolīguma ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir "konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze".
EM atgādina, ka ACTA nav stājusies spēkā – ACTA stāsies spēkā ES tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.
Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.
Vienlaikus Pavļuts uzsver, ka ACTA radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp, cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ.
Jau ziņots, ka arī premjers Valdis Dombrovskis (V) uzskata ACTA par nepietiekami apspriestu.
Latvija janvāra nogalē Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV. ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Teorētiski viss šis process var prasīt vairākus gadus.
Šobrīd nolīgumu nav parakstījušas piecas ES dalībvalstis, tostarp, Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, kas nav paguvusi valdībā apstiprināt pilnvarojumu.
Nolīgumu iniciēja Japāna 2007.gadā, tas paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai. Nolīgums paredz, ka dalībvalstis savstarpēji atzīs patentus, kontrolēs viltotu preču pārvietošanu, kriminālatbildības noteikšanu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem valstīs, kurās tas vēl nav noteikts, iespēju likumsargiem sākt kriminālprocesu par intelektuālā īpašuma tiesību neievērošanu arī bez šo tiesību turētāja iesnieguma, bet pēc savas iniciatīvas.
Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!