Biedrība norāda, ka valsts iestādēs un tiesās latgaliešu valodu kvalificē kā svešvalodu un neatbild uz latgaliski sagatavotiem iesniegumiem. "Arī Saeimā latgaliešu valoda sastopas ar pilnīgi nepamatotiem aizspriedumiem atsevišķu politiķu vidū, kas rada neizpratni gan Latgales, gan citu Latvijas kultūrvēsturisko novadu iedzīvotāju vidū," teikts vēstulē.
Biedrība atgādina, ka latgaliešu valodas nozīmi, pagājušajā nedēļā apmeklējot Latgali, uzsvēra arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš arī bijis neizpratnē, kādēļ vienīgais raidījums latgaliešu valodā Latvijas Radio skan minoritātēm domātajā programmā.
Biedrība "Latgolys Saeima" cer, ka jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) "paskatīsies uz šiem un citiem ar latgaliešu valodas lietošanu saistītiem jautājumiem no cita skatu punkta un latgaliešu valoda vismaz valsts apmaksātajos sabiedriskajos masu medijos tiks lietota biežāk, jo tās noliegšana vai nosaukšana par svešvalodu ir noziegums latviešu tautas priekšā".
"Latgolys Saeima" uzskata, ka vismaz 2% valsts apmaksātā raidlaika sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos jāskan latgaliešu valodā un aicina pārskatīt kārtību, lai sabiedrības saliedētības darbā tiktu iesaistīti arī komerciālie plašsaziņas līdzekļi, un daļu sabiedriskā pasūtījuma varētu atvērt arī šai nozarei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!