Lai sniegtu atbildes uz sabiedrībai neskaidriem jautājumiem saistībā ar Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA), vienlaikus skaidrojot nolīguma mērķi un gaidāmo ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām, Ekonomikas ministrija piektdien plkst. 16:00 organizē diskusiju ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas būs vērojama arī tiešraidē, informēja ministrija.
Diskusijas ievaddaļā Ekonomikas, Tieslietu, Kultūras, Finanšu un Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji skaidros ACTA piemērošanu Latvijā un ACTAs atbilstību jau šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Diskusijā aicināti piedalīties pārstāvji no Latvijas Interneta asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Latvijas autoru biedrības "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība", lai klātienē saņemtu atbildīgo institūciju atbildes uz neskaidriem jautājumiem.
Diskusija būs vērojama tiešraidē Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā www.em.gov.lv. Aicinām visus interesentus tiešraides laikā uzdot speciālistiem neskaidros jautājumus par ACTA, tos sūtot uz e-pasta adresi acta@em.gov.lv.
ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēma nesteigties virzīt ACTA ratificēšanai Saeimā, un rīkot apspriešanu par nolīgumu.
Latvija janvāra nogalē Tokijā parakstīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV. ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Teorētiski viss šis process var prasīt vairākus gadus.
Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!