Tādējādi tā bija aukstākā februāra pirmā dekāde pēdējos 56 gados. Vēl aukstāks laiks februāra sākumā Latvijā bija tikai 1940. un 1956.gadā. Savukārt šā gada 2. un 5.februāris bija novērojumu vēsturē visaukstākie atbilstošie datumi gan pēc diennakts vidējās, gan diennakts minimālās gaisa temperatūras.
Sevišķi auksts laiks bija no 1. līdz 6.februārim. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajās dienās vietām Latvijā bija pat 20 grādu zemāka par normu. No 2. līdz 6.februārim katru nakti un rītu Latgalē un Vidzemē, 5. februārī arī Zemgalē gaisa temperatūra noslīdēja zem -30 grādiem, 4.februārī Madonā un 5.februārī Zosēnos sasniedzot pat -33 grādus.
Savukārt uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" novērojumu tīklā zemākā reģistrētā gaisa temperatūra bija -33,5 grādi Garkalnes novadā un -34,2 grādi Valkas novadā 5.februāra rītā. Tā bija zemākā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2003.gada 6.janvāra. Arī vietām Rīgā pirmo reizi pēdējos 25 gados sals pārsniedza 30 grādus.
Dekādes otrajā pusē sals nedaudz atslāba. Perioda siltākās dienas bija 8. un 9.februāris ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 4-7 grādus zem normas.
Nokrišņu daudzums bija neliels – vidēji Latvijā 25 procenti no ilggadējā vidējā rādītāja, ar teritoriālajām svārstībām no 7-9 procentiem Vidzemes augstienē un Latvijas vidienē, arī Rīgā, līdz 88-89 procentiem Mērsragā un Kolkā.
Sniega segas biezums dekādes laikā bija stabils. Visbiezākā sniega kārta - 22-29 centimetri - klāja Alūksni, Siguldu un Dagdu, bet visplānākā sniega sega bija Ventspilī, Liepājā un Rucavā - tikai 5-7 centimetri.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī sniega sega Ventspilī kļuva par 11 centimetriem biezāka, bet valsts lielākajā daļā sniega krājumi papildinājās par 1-5 centimetriem. Pirmdien Liepājā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +1 grādam, kas ir augstākā gaisa temperatūra Latvijā kopš 23.janvāra. Nepārtraukts sals visā valstī valdīja 20 dienu garumā.