Prezidents Bērziņš par 'jauno Satversmi': varas mehānisma pārveide nepieciešama visai pasaulei  (97)

Pagājušajā nedēļā prezidents paziņoja, ka ir gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem. Viņa pārstāve Līga Krapāne toreiz konkrēti nepaskaidroja, kādas tieši izmaiņas Satversmē būtu nepieciešamas.

Dienu vēlāk Bērziņš izplatīja paziņojumu par turpmākajiem soļiem valsts pārvaldības modeļa pilnveidošanā, kurā bilda, ka diskusijā par konstitucionālo reformu viņš pats konkrētus priekšlikumus nesniegs, jo tas neesot atbilstoši Valsts prezidenta amatam.

Trešdien pēc lūguma sniegt skaidru atbildi, vai, viņaprāt, nepieciešama pilnīgi jauna Satversme, prezidents Bērziņš emocionāli attrauca: "Acīmredzot kāds iedomājas, ka tas ir pasākums, ko viens cilvēks var uzrakstīt vienā nedēļā un var iedot konkrētu atbildi."

"Acīmredzot Latvijas, un ne tikai, Eiropas un pasaules situācija rāda, ka izmaiņas ir vajadzīgas visās sfērās. Varas mehānisma pārveidošana ir objektīvi nepieciešama visiem, ne tikai Latvijai. Es katrā gadījumā būšu aktīvs šī procesa dalībnieks tikai, un visi tiks aicināti piedalīties, bet, ja kāds domā, ka kāds pēc nedēļas iedos konkrētu projektu, tā tas nebūs," sacīja prezidents.

"Pirms deviņdesmit gadiem rakstīja to [Satversmi] juristi, jo nebija visas šīs profesijas, bet tagad ir pavisam cits profesiju klāsts, kas ar tām lietām nodarbojas," sacīja prezidents, atgādinot, ka iepriekš vien teicis, ka KTK būšot tā, kas vērtēs priekšlikumus, bet sniegt tos ir aicināti visi.

Prezidents norādīja, ka arī Eiropas Savienībā (ES) neesot skaidrs, kāda pārvaldes struktūra būtu nepieciešama – ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, "kā ies ES stabilizācijas attīstība".

Bērziņš arī atgādināja par savu pagājušās nedēļas tikšanos ar Ungārijas prezidentu Pālu Šmitu. "Ungāri visi strādāja, koalīcijā esot vairāk kā divām trešdaļām, veltīja šim pasākumam noslēguma procesā deviņus mēnešus, tāpēc, ja kāds cer un domā, ka atnāks viens gudrais vai tas būs jurists…" skeptisks par ātrām izmaiņām Satversmē bija prezidents.

Prezidenta kanceleja iepriekš vēstīja, ka sarunā ar Bērziņu Ungārijas prezidents Šmits īpaši akcentēja savas valsts jauno konstitūciju, kas tapusi salīdzinoši īsa laikā un par kuru nobalsojis pārliecinošs parlamenta vairākums. Šmits uzsvēra, ka viens no tajā ietvertajiem principiem dod iespēju pieciem miljoniem ungāru, kas dzīvo ārpus Ungārijas, piešķirt dubultpilsonību ar mērķi apvienot nāciju, kā arī piebilda, ka Ungārijas konstitūcijā ir liela nozīme tieši ungāru nācijas vērtību nostiprināšanai: "Šī ir moderna, eiropeiska un vienlaikus ungāru nācijai nozīmīga konstitūcija."

Savukārt Bērziņš iztaujāja Ungārijas prezidentu par jaunās konstitūcijas izstrādi un pieņemšanas gaitu, būtiskākajiem principiem, kas ietverti konstitūcijā, un par to kā jaunā konstitūcija atbilst Ungārijas interesēm un attīstības izaugsmes iecerēm.

Jau ziņots, ka 1.janvārī Ungārijā stājās spēkā konstitūcijas grozījumi un daži jauni likumi, kurus opozīcija Ungārijā un vairāki ES politiķi raksturo kā cilvēktiesības ierobežojošus un tādus, kas valsts pārvaldē ievieš autoritāra režīma iezīmes.

Grozījumi dod valdībai lielākas iespējas kontrolēt centrālo banku un tiesas. Tāpat konstitūcija noteic, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība, bet cilvēka dzīve sākas kopš bērniņa ieņemšanas brīža.

Tomēr par galveno jaunās konstitūcijas problēmu analītiķi sauc iespēju, ka valdošā partija "Fidesz" varēs kontrolēt galvenās valsts institūcijas, piemēram, budžetu pārraugošo Fiskālo padomi, arī pēc tās valdības pilnvaru termiņa beigām, kas būs 2014.gadā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu 18.janvārī paziņoja, ka no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna ir saņēmis solījumu grozīt vairākus likumus, kas, pēc EK uzskata, neatbilst demokrātijas normām. EK 17.janvārī sāka pārkāpuma procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās centrālās bankas, datu aizsardzības institūcijas un tiesnešu pensionēšanās vecuma reformām, un Ungārijai tika dots mēnesis laika līdz 17.februārim, lai veiktu grozījumus attiecīgos likumos.

Janvāra beigās nosūtītā vēstulē pārējām Latvijas augstākajām amatpersonām un politiskajām partijām Bērziņš norādīja: pašlaik spēkā esošā Latvijas valsts pārvaldības kārtība un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām "nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību". Tāpēc viņš aicināja sākt darbu pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes.

Prezidents atzina, ka janvāra diskusijās un sarunās ar politiskajām partijām gūtā informācija "rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem". "Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās "sarkanās līnijas", kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes," vēstulē norādīja Bērziņš.

Vēlāk Bērziņš pauda, ka Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam.

Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.