Par labu Talsu traģēdijā bojā gājušā pusaudža mātei no valsts piedzen 20 000 latu  (26)

Atlīdzība piedzīta no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā. AT ceturtdien noraidīja bojā gājušā pusaudža māsas Daces prasību piedzīt atlīdzību no valsts. Ceturtdien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 1.marta būs iespējams pārsūdzēt AT Senātā, papildināja Kataja.

AT 2009.gada 4.jūnijā no Latvijas valsts VUGD personā par labu mātei piedzina 60 000 latu atlīdzību. Kasācijas sūdzības AT Senātā iesniedza gan VUGD, gan bojā gājušā pusaudža māte un māsa Ārija un Dace Čuhnovas.

2011.gada 12.janvārī AT Senāta Civillietu departaments atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par morālā kaitējuma apmēru un tiesas izdevumu piedziņu un šajā daļā nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
Pārējā daļā AT Civillietu tiesu palātas spriedumu Senāts atstāja negrozītu.

Ar prasībām pret valsti Iekšlietu ministrijas (IeM) un VUGD personā par Talsu traģēdijas nodarītā morālā kaitējuma kompensēšanu tiesā vērsās vairākas ģimenes, tostarp arī abas Čuhnovas, kuras vēlējās piedzīt 750 000 latu kompensāciju.

Prasītājas prasību pret Latvijas valsti cēla 2006.gada 14.septembrī, lūdzot tiesu solidāri piedzīt no atbildētājiem morālā kaitējuma atlīdzību par labu mātei 500 000 latu apmērā un par labu bojā gājušā puiša māsai 250 000 latu apmērā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 23.oktobrī prasību apmierināja daļēji. Tiesa piedzina solidāri no IeM un VUGD atlīdzību par morālo kaitējumu par labu mātei 60 000 latu apmērā un par labu māsai - 40 000 latu apmērā, bet pārējā daļā prasību noraidīja. Apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza IeM un VUGD, bet pretapelācijas sūdzības - prasītāju pārstāvis.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta 2009.gada 4.jūnijā par labu mātei piedzina 60 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, bet bojā gājušā puiša māsas prasību tiesa noraidīja.

Liktenīgais pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.
Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.

Krimināllieta, kas tika ierosināta pēc negadījuma, četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keiselis tika attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Cietušo iesniegtās civilprasības, kas pārsniedza 5,5 miljonus, tika atstātas bez izskatīšanas.

Saldus rajona tiesā lietas izskatīšana sākās 1998.gada sākumā, kad uz apsūdzēto sola bez trīs jau minētajām amatpersonām sēdās arī liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs. Viņus tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā. Šo spriedumu vēlāk atstāja spēkā arī citu instanču tiesas.