Seima spīkeres sekretariāta publicētā paziņojumā Degutiene arī uzsvēra "brālīgās latviešu valodas unikalitāti un tās nozīmi visas latviešu nacionālās identitātes saglabāšanā".
"Latvijas sabiedrība ir pieņēmusi stingru un galīgu lēmumu, ka latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšana Latvijā ir vienīgais ceļš uz harmonisku sabiedrību Latvijā un latviešu nācijas unikalitātes saglabāšanu," teikts Degutienes vēstulē Latvijas Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis svētdien paziņoja, ka sestdien notikušais referendums ir svarīgs sasniegums Latvijas valstiskumam. Ministrs sacīja, ka Latvijas pilsoņi referendumā aizstāvējuši valsts valodu un Baltijas kultūras kontinuitāti.
"Tas ir Latvijas valstiskuma sasniegums, ar kuru Latvija var patiesi lepoties. Mums, lietuviešiem, un visām pārējām nācijām tas ir jārespektē," sacīja Ažubalis Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ažubalis sacīja, ka Baltijas valstis turpinās respektēt un lolot kultūras dažādību, bet tas nevienam nedod tiesības graut valsts valodu - valsts un nācijas pamatu.
Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā piebilsts, ka referendums demonstrējis ilgtspējīgu atbilstību demokrātiskiem principiem un cieņu pret pilsoņu konstitucionālajām tiesībām un brīvībām Latvijā.
Provizoriskie referenduma rezultāti liecina, ka par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!