Pieļaujot iespēju, ka salīdzinoši maznozīmīga organizācija var ierosināt Satversmes grozījumus un panākt referendumu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, "mēs visi nebijām uzdevumu augstumos", pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Mēs visi nebijām uzdevumu augstumos. Mēs esam daudzas lietas tikai runājuši, bet neesam neko darījuši," sacīja prezidents, jautāts, vai pārmetumus nebūtu pelnījušas valsts drošības iestādes, kas savlaicīgi nenovērtēja šīs aktivitātes un nenoskaidroja patiesos to organizētājus, kas, pēc Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinikā svētdien raidījumam "De Facto" teiktā, slēpjas aiz tautas nobalsošanas iniciatoriem - Vladimira Lindermana vadītās sabiedriskās organizācijas "Dzimtā valoda".
Reiniks svētdien raidījumā "De Facto" atzina, ka Lindermans un Jevgēņijs Osipovs ir "tikai izpildītāji" un "reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki". Viens no tiem esot Aleksandrs Gapoņenko, kuram esot cieša saikne ar "mūsu politisko opozīciju, kuru šobrīd veido "Saskaņas centrs" un PCTVL", sacīja Reiniks. Drošības policijas šefs arī atzina, ka DP neizslēdz - nauda parakstu vākšanas un pirmsreferenduma kampaņai varētu būt nākusi "caur [Krievijas] vēstniecību Rīgā" un "šo procesu jāuztver kā Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļu". "Krievijas tautiešu politika ir instruments Krievijas ārpolitisko interešu realizēšanai," sacīja Reiniks. "Aizdomas mums ir, bet detalizēti par to mēs runāsim pēc 31.marta", kad biedrībai "Dzimtā valoda" jāiesniedz ikgadējais finanšu pārskats. "Tad mums noteikti radīsies jautājumi," sacīja Reiniks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!