Valdība konceptuāli atbalsta nākamo tautas skaitīšanu tikai pēc reģistriem  (9)

Tomēr pirms galīgā lēmuma valdība uzdeva izanalizēt izmaksas visām alternatīvām tautas saitīšanas metodēm - gan izmantojot iiedzīvotāju aptauju dzīvesvietās, gan reģistrus.

Valdība uzdeva EM izveidot un vadīt starpministriju darba grupu savlaicīgai priekšlikumu izstrādei nākamās tautas skaitīšanas organizēšanas pilnveidei. Mērķis ir 2021.gada tautas skaitīšanu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

Darba grupas izstrādāto informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu, izskatīšanai valdībā uzdots iesniegt līdz 2012.gada 1.decembrim.

EM ziņojumā norāda, ka arvien vairāk valstu tautas skaitīšanā tradicionālās pieejas vietā izmanto administratīvos reģistrus. Tiek izmantota vai nu tikai reģistru informācija, vai arī kopā ar informāciju, kas iegūta ar anketām un apsekojumos. Lai arī lielākā daļa valstu joprojām veic tradicionālo tautas skaitīšanu, šo valstu skaits mazinās.

Viena no lielākajām administratīvo reģistru datu izmantošanas priekšrocībām salīdzinājumā ar tradicionālajām skaitīšanas metodēm ir samazinātās izmaksas. Ieviešot reģistra sistēmu, noteiktu skaitīšanas statistiku (piemēram, par nodarbinātību, ēkām un mājokļiem un mājokļu apstākļiem) var apkopot biežāk nekā reizi desmit gados, skaidro EM.

Tāpat ir lētāk iegūt informāciju tikai vienu reizi un apstrādāt to tikai tad, kad tā mainās, piemēram, adreses maiņa. Valstiskā piederība un ģimenes stāvoklis, iegūtā izglītība un zinātniskie grādi mainās reti. Lielākajā daļā mājokļu grīdas platība un istabu skaits nemainās gandrīz nekad.

Arī Latvijai būtu izvirzāms mērķis 2021.gada tautas skaitīšanu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm, atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās. Kaimiņvalsts Igaunija šādu mērķi jau ir izvirzījusi un uzsākusi nepieciešamos sagatavošanās darbus tā sasniegšanai, EM norāda ziņojumā.

Ar jaunām tehnoloģijām var ne tikai ievērojami samazināt izmaksas, bet arī uzlabot skaitīšanās iegūto datu kvalitāti. Taču ir rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka visi datu vākšanas aspekti un rezultātu izplatīšana atbilst visaugstākajiem nozīmības, kvalitātes, konfidencialitātes, privātuma un ētikas standartiem, piebilst atbildīgā ministrija.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pērn notikušās tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem pagājušā gada 1.martā Latvijā dzīvoja 2 067 887 cilvēki. Kopš iepriekšējās, 2000.gada tautas skaitīšanas, iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 309 000 jeb par 13%.