CVK apstiprina oficiālos 'valodas referenduma' rezultātus  (104)

Saskaņā ar oficiālajiem nobalsošanas rezultātiem par grozījumiem nobalsojuši 273 347 vēlētāji, kas ir mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

CVK informē, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegto informāciju tautas nobalsošanas dienā, šā gada 18.februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi. Tādējādi, lai Satversmes grozījumi tautas nobalsošanā iegūtu likuma spēku, par tā pieņemšanu bija jānobalso vismaz 772 502 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem pret Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsoja 821 722 vēlētāji, savukārt 3524 balsošanas zīmes tika atzītas par nederīgām, jo tajās vēlētāji bija atzīmējuši vai nu abas atbildes "Par" un "Pret" vai nevienu no atbildēm.

Balsotāju sarakstos bija ierakstīts 1 098 921 vēlētājs, līdz ar to oficiālais vēlētāju līdzdalības rādītājs šajā tautas nobalsošanā ir 71,13% no balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Pārrunājot tautas nobalsošanas norisi, CVK atzina, ka tautas nobalsošana noritējusi labi, vēlēšanu iecirkņu komisijas Latvijā un ārvalstīs strādājušas godprātīgi, ar lielu atbildības sajūtu un profesionāli. Īpaša pateicība CVK sēdē izskanēja arī tiesībsargājošajām iestādēm, kas palīdzēja nodrošināt kārtību vēlēšanu iecirkņos. Savukārt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars informēja, ka CVK vārdā ir nosūtījis pateicības vēstuli ārvalstu vēlēšanu iecirkņu komisijām, kurām šī tautas nobalsošana bija īsts izaicinājums, jo nācās apkalpot trīs reizes vairāk balsot gribētāju nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās. 

Likumprojekts, par kuru vēlētājiem bija jādod savs vērtējums, paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tāpat saskaņā ar grozījumiem arī Saeimas deputāta zvērestā būtu jāsola stiprināt "kā latviešu, tā krievu valodas kā vienīgās valsts valodas", un no konstitūcijas tiktu izslēgta norma, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Referendums notika, jo biedrības "Dzimtā valoda", kuras līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs, iniciētajā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem tika savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Tāpēc likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kur parlaments to vienprātīgi noraidīja – "Saskaņas centra" (SC) frakcija pirms balsojuma atstāja zāli.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) arī pēc Satversmes grozījumu noraidīšanas bija jāizsludina par tiem tautas nobalsošana. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu, tomēr referendumu neapturēt.

Pēc tam gan konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, gan citi Saeimā pārstāvētie spēki, izņemot SC, izplatīja aicinājumus piedalīties referendumā un balsot pret Satversmes grozījumiem. Savukārt SC oficiālā pozīcija esot, ka tā aicina visus piedalīties referendumā un balsot "pēc sirdsapziņas", tomēr vairāki tās līderi paziņojuši, ka solidarizēsies ar saviem vēlētājiem un referendumā balsos par grozījumiem, jo uzskata, ka referendums patiesībā neesot par otru valsts valodu, bet gan protests pret politisko un ekonomisko situāciju. Tāpat izskan arī sabiedrisku aktīvistu aicinājumi referendumā piedalīties, iemetot urnā biļetenu bez atzīmētas atbildes, tā vietā uzrakstot virsū tam savu vēstījumu pasaulei.