NA koalīcijā piedāvās visos bērnudārzos pāriet uz latviešu valodu un paplašināt pilsonības atņemšanas iemeslus  (264)

NA uzskata, ka notikušais referendums par krievu kā otru valsts valodu un atsevišķu spēku sāktā parakstu vākšana par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, un citām līdzīgām iniciatīvām, kas potenciāli varētu apdraudēt Latvijas valstiskuma pamatus, liek izdarīt secinājumus: steidzami nepieciešams veikt pasākumus, kas aizsargātu Latvijas valstiskuma pamatprincipus un ilgtermiņā saliedētu sabiedrību.

Lai sasniegtu šo mērķi, NA koalīcijai piedāvās veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā. Vienlaikus tiktu saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu un citām ģimenēm.

"Nav attaisnojami, ka vairāk nekā 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts veicina sabiedrības segregāciju, jau no agras bērnības sadalot Latvijas iedzīvotājus nošķirtās kopienās. Vienotas bērnudārzu sistēmas ieviešana ilgtermiņā veicinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, sabiedrības saliedēšanos uz latviešu valodas bāzes un kopīgas sociālās atmiņas veidošanos," par VL-TB/LNNK pozīciju vēsta laikraksts.

Savukārt "Saskaņas centra" (SC) līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs ir pārliecināts, ka pašvaldībai bērnu vecākiem jāpiedāvā izvēles iespēja – laist savus bērnus latviešu, krievu valodas vai jauktu grupiņu bērnudārzos. Viņš uzskata, ka NA mērķi par piederības sajūtas nostiprināšanu daudz veiksmīgāk var panākt, nodrošinot iespēju bērnu nodot jauktās grupiņās, kur mācības notiek abās valodās, vai izveidojot apstākļus, kuros citvalodīgie vecāki būtu ieinteresēti laist bērnus latviešu valodas bērnudārzos.

Arī otrs NA piedāvājums – paplašināt nosacījumu loku, kādos pilsonim var atņemt pilsonību – varētu izraisīt politiskas diskusijas, prognozē laikraksts. NA rosina, ka pilsonība būtu atņemama personām, kuras publiski paudušas necieņu pret Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, veikušas darbības, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, aicinājušas likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību, spiegojušas ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā un citos līdzīgos gadījumos.

Šobrīd likums paredz, ka pilsonību var atņemt, piemēram, ja pilsonis bez valdības atļaujas dienē citas valsts armijā vai ieguvis citas valsts pilsonību. VL-TB/LNNK pieļauj, ka jaunās normas varētu tikt attiecinātas tikai uz tiem pilsoņiem, kas pilsonību ieguvuši naturalizējoties.

NA arī turpinās virzīt ideju, ka jāpaplašina Satversme, lai noteiktu jautājumu loku, par kuriem nav rīkojamas tautas nobalsošanas, piemēram, par pilsoņu loka paplašināšanu, naturalizācijas kārtības atvieglošanu vai valsts valodas lietojuma sašaurināšanu un citiem jautājumiem, kuru nodošana tautas nobalsošanai nevajadzīgi pakļauj riskam Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti. Šai iniciatīvai piekrīt arī premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš Tieslietu ministriju jau aicinājis izvērtēt iespējamos risinājumus.

Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai oficiālie rezultāti apliecina: to paredzošie grozījumi Satversmē referendumā nav atbalstīti. Saskaņā ar oficiālajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par grozījumiem nobalsojuši 273 347 vēlētāji, kas ir mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Lai Satversmes grozījumi tautas nobalsošanā iegūtu likuma spēku, par tā pieņemšanu bija jānobalso vismaz 772 502 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt pret Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsoja 821 722 vēlētāji, savukārt 3524 balsošanas zīmes tika atzītas par nederīgām.

Likumprojekts, par kuru vēlētājiem bija jādod savs vērtējums, paredzēja mainīt vairākus Satversmes pantus, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Referendums notika, jo biedrības "Dzimtā valoda", kuras līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs, iniciētajā parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem tika savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Tāpēc likumprojekts tika iesniegts Saeimā, kur parlaments to vienprātīgi noraidīja – "Saskaņas centra" (SC) frakcija pirms balsojuma atstāja zāli