To pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Viņš atzina, ka 16.martā pieteiktie pasākumi plānoti jau no paša rīta, un ir paredzēti gan "konfrontējoši gājieni", gan piketi un sapulces. Detalizētāk par riskiem DP varēšot stāstīt pēc tam, kad būs sagaidīts Rīgas Domes lēmumus par pasākumu saskaņošanu.
Reiniks uzsvēra, ka riski, "bez šaubām, ir augstāki nekā citus gadus", kā arī atzina, ka tas noticis arī valodas referenduma iespaidā. Tāpat uz pasākumiem gaidāma ārvalstu radikāļu ierašanās, piemēram, no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, stāstīja DP šefs.
Reiniks ar prezidentu pārrunājis arī referenduma norisi. DP priekšnieks atzina, ka pati tautas nobalsošanas diena no drošības viedokļa pagājuši "ļoti labi", jo DP saņēma vien četrus "signālus" par tās kompetencē esošiem pārkāpumiem, kuri pēc pārbaudes gan neapstiprinājās.
Tāpat DP priekšnieks ar prezidentu pārrunāja likuma grozījumus, kas līdzētu "labāk pārbaudīt referenduma kampaņu finansēšanu". Reiniks sīkāk nekomentēja, kādi ir DP ieteikumi šajā jomā, tomēr piebilda, ka tie pārrunāti Nacionālās drošības padomē (NDP) jau pagājušā gada nogalē un drīzumā paredzētajā NDP sēdē par tiem tiks runāts atkal.
Lai gan Reiniks iepriekš kā vienu no iespējamajiem patiesajiem referenduma organizētājiem bija nosaucis Aleksandru Gapoņenko, taču pirmdien viņš atturējās saukt vēl kādus uzvārdus, uzsverot, ka "mums ir ko pastāstīt", taču DP to darīs ne ātrāk kā pēc 16.marta, jo līdz 31.martam biedrībai "Dzimtā valoda" ir jāiesniedz pārskats par savu darbību.
Jau vēstīts, ka Reiniks pēc referenduma raidījumā "De Facto" atzina - biedrības "Dzimtā valoda vadītāji Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs ir "tikai izpildītāji" un "reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki". Viens no tiem esot Aleksandrs Gapoņenko, kuram esot cieša saikne ar "mūsu politisko opozīciju, kuru šobrīd veido "Saskaņas centrs" un PCTVL", sacīja Reiniks. Drošības policijas šefs arī atzina, ka DP neizslēdz - nauda parakstu vākšanas un pirmsreferenduma kampaņai varētu būt nākusi "caur [Krievijas] vēstniecību Rīgā" un "šo procesu jāuztver kā Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļu". "Krievijas tautiešu politika ir instruments Krievijas ārpolitisko interešu realizēšanai," sacīja Reiniks. "Aizdomas mums ir, bet detalizēti par to mēs runāsim pēc 31.marta", kad biedrībai "Dzimtā valoda" jāiesniedz ikgadējais finanšu pārskats. "Tad mums noteikti radīsies jautājumi," sacīja Reiniks.