Lai arī Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums jeb tā sauktais Sākumdeklarēšanas likums stājies spēkā jau pagājušā gada decembrī un no šā gada 1. marta paredz mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu iedzīvotājiem, kuriem ir uzkrājumi, parādsaistības un īpašums vairāk nekā 10 000 latu vērtībā, pusei Latvijas iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija, šobrīd joprojām nav skaidrs, kas un kā būs jādeklarē.
Turklāt gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai saskaņā ar Sākumdeklarēšanas likuma normām viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija vai nav. Savukārt, ja tomēr izrādītos, ka viņiem deklarācija ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt, secināts sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) veiktajā pētījumā.
Lai arī no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem vairāk nekā 60% pieder zeme vai kāds cits nekustamais īpašums (pašiem vai ģimenei), gandrīz pusei ir nenokārtotas finansiālās saistības, piemēram, dažāda veida aizņēmumi, savukārt katram piektajam ir hipotekārais kredīts, tikai 16% ir pārliecināti, ka viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Iedzīvotāji, kuri zina, ka viņiem ir jāiesniedz deklarācija, visbiežāk ir vecumā no 35 līdz 54 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, dzīvo Pierīgā vai lauku teritorijā, liecina SKDS un LZNP veiktais pētījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!