Kongresu namā taps, iespējams, lielākā multifunkcionālā skatuve Latvijā  (10)

Arhitekts Juris Poga šodien žurnālistiem pastāstīja, ka zāles ietilpību plānots palielināt, papildus 980 sēdvietām zālē izbūvējot divus balkonus ar 365 un 282 vietām, tādējādi panākot maksimālo vietu skaitu un vienlaikus saglabājot iespēju to samazināt un novērst tukšas zāles iespaidu, ja uz kādu pasākumu ierastos maz apmeklētāju.

Zālē būs mobila krēslu sistēma, kas ļaus gan izveidot papildus sēdvietas, gan vajadzības gadījumā nodrošināt vietas cilvēkiem ar ierobežotām vajadzībām. Krēslu rindas būs pārvietojamas vai noņemamas atbilstoši pasākuma vajadzībām. Tādējādi koncertzāle būs pieejama universālai izmantošanai - to būs iespējams īsā laikā un ar minimāliem resursiem pārkārtot atbilstoši visdažādākajiem pasākumiem.

Savukārt skatuves apjoms tiks palielināts, izbūvējot sešus līdz septiņus metrus lielu paaugstinājumu virs Kongresu nama. Tādējādi ēkas augstums kopā ar skatuves kārbu sasniegs 24 metrus, kas precīzi atbilst esošajiem apbūves noteikumiem. Skatuves platība būs 355 kvadrātmetri, bet skatuves mutes atvērums - 16 reiz 8,5 metri, tādējādi tā faktiski būs lielākā skatuve, kas varēs uzņemt jebkura teātra uzvedumus, stāstīja Poga.

Mazās skatuves versija nodrošinās iespēju ienākt zālē arī teātriem ar kulisēm, portāliem un gaismām. Skatītāju zālē būs paredzēta iespēja rezervēt vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuras tiks izveidotas, pielāgojot sēdvietas pirmajās rindās.
Vidējā izmēra skatuvei paredzēta neliela priekšskatuve, vietu skaitu zālē samazinot par pāris rindām. Tad skatuves platība sasniegs 395 kvadrātmetrus, bet zālē un uz balkoniem kopumā būs vietas 1579 apmeklētājiem.

Skatuvei būs iespēja izveidot arī lielo priekšskatuvi, ko veidos divas platformas, tādējādi izkārtojot to vairākos līmeņos un ērti piemērojot simfoniskā orķestra koncertiem. Šādā gadījumā skatuves platība palielināsies līdz 435 kvadrātmetriem un koncertu varēs baudīt 1507 skatītāji. Poga sacīja, ka Kongresu nams varētu kļūt par pirmo vietu, kas ideāli piemērota simfoniskā orķestra koncertiem, jo dabīgā akustika zālē ir tuvu ideālai.

Kongresu namā varēs notikt arī operas un baleta izrādes, paredzot šādiem pasākumiem iespēju izveidot orķestra bedri pie skatuves.

Jaunajā zālē varēs notikt arī rokmūzikas un popmūzikas koncertiem ar vietu dejām. Daļā zāles būs horizontālā grīda, kur varēs noņemt krēslus, radot 662 kvadrātmetru lielu platību, kur apmeklētājiem dejot pasākuma laikā, vienlaikus saglabājot zālē 1180 sēdvietas. "Tie, kas gribēs, varēs sēdēt tribīnē, un lēkājošā publika netraucēs skatīties un akadēmiski novērot koncertu," skaidroja Poga. Šajā gadījumā zāles ietilpība ievērojami pieaugs, jo stāvvietas aizņem mazāk vietas. Šāda veida pasākumos zālē varēs uzņemt līdz pat 2239 apmeklētājiem.

Brīvās skatuves versija ļaus Kongresu namā organizēt arī modes skates, kam raksturīgs defilē celiņš. Šo pasākumu vajadzībām varēs mainīt krēslu rindu novietojumu orientāciju, pagriežot skatītājus pret modes celiņa cilpu.

Arhitekti norādīja, ka, izbūvējot šādu zāli un nodrošinot atbilstošu apskaņošanas tehniku, Kongresu namā varēs rīkot teju jebkuru pasākumu, ieskaitot arī klasiskās balles, kora koncertus un kino seansus.

Koncertzāles projektu izstrādā trīs arhitektu biroji SIA "Nams" valdes priekšsēdētājs, arhitekts Sergejs Ņikiforovs, SIA "Arhitekta Jura Pogas arhitekta birojs", kā arī arhitekts Juris Gertmanis, kurš ir ēkas vēsturiskais autors. Projektu pasūtīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" par 347 000 latu, ieskaitot Pievienoto vērtības nodokli, un tam ir jābūt gatavam līdz šā gada 12.jūnijam.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs norādīja, ka būvniecības izmaksas varētu kļūt zināmas, kad tehniskais projekts būs pabeigts un vasarā tiks izsludināts iepirkuma konkurss būvniekiem.

Tad arī tikšot domāts par finansējuma modeļiem. ""Rīgas nami" rekonstrukciju veiks par saviem līdzekļiem, tāpēc mēs koncertzāli redzam kā komerciāli realizējamu pasākumu ilgtermiņā. Kompleksam jādarbojas un jāģenerē pozitīva naudas plūsma," norādīja Kavacs.

Kavacs atturējās nosaukt laiku, kad Kongresu nama koncertzāle varētu tikt pabeigta. Iepriekš minēts, ka koncertzāli varētu pabeigt uz 2014.gada sākumu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, taču tik ātri to pabeigt diezin vai izdosies - kopumā pastāvot cerība iekļauties 2014.gadā. "Negribas likt latiņu tā, ka ir jāskrien uz 2014.gadu un tie, kas nepaspēs, nomirs pusceļā. Skrienot uz pāragru mērķi, negribas paklupt un palikt pa ceļam, tā ka neejam uz īpaši saspringtu termiņu," sacīja Kavacs.

"Rīgas nami" pirmdien organizēja konsultatīvās padomes sēdi par Rīgas Kongresa nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes gaitu, kurā arhitekti informēja padomes dalībniekus par paveikto un iecerēto. Kavacs sacīja, ka padomes locekļi bijuši apmierināti un pat šokēti par lielo soli, kas izdarīts.

Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas mērķis ir atbilstoši pieļaujamajām ēkas konstruktīvā risinājuma transformācijām iegūt savstarpēji vienotu, ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām aprīkotas daudzfunkcionālas zāles un ar pasākumu vadības informatīvajām tehnoloģijām aprīkotu rekreācijas telpu kompleksu, kas nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu - populārās un klasiskās mūzikas koncertus dažādos to salikumos, kā arī teātru, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu organizēšanai, piedāvājot tādus skatuves izmērus, lai vienlaicīgi uz tās netraucēti varētu izvietot ne mazāk kā 120 izpildītāju simfonisko orķestri un vismaz 100 dziedātāju lielu kori, transformējamu, pilna sastāva orķestrim piemērotu orķestra bedri, pilna servisa izpildītājmākslinieku ģērbtuves, mēģinājumu telpas un Lielo zāli, kurā būtu vismaz 1400 sēdvietas.