Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) top jauna Repatriācijas likuma redakcija, un ar topošo likumprojektu otrdien iepazinās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Analizējot piedāvāto likuma redakciju, deputāti aicināja pārskatīt tajā definēto likuma mērķi un repatrianta statusa piešķiršanas nosacījumus, kā arī citas likumprojekta normas, informē Saeimas Preses dienests.
Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atzina, ka likumprojektā iekļautas vairākas mūsdienu situācijai labāk atbilstošas normas. Būtiski ir arī tas, ka likumprojektā ietverta norma, kas arī repatriantu ģimenes locekļiem, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, paredz iespēju saņemt palīdzību.
Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja aicināja PMLP, strādājot pie likumprojekta, saglabāt ierobežojumus repatriantu statusa piešķiršanai. Topošajā likumprojektā, piemēram, svītrotas normas, kas paredz repatriantu statusu atteikt personām, kas paudušas fašisma, šovinisma, nacionālšovinisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo naidu. Savukārt piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka uz repatrianta statusu var pretendēt ārvalstīs dzīvojoša persona, kurai šāds statuss nav jau bijis piešķirts un kurai ir Latvijas pilsonība.
Komisijas deputāts Ingmārs Čaklais (V) iebilda pret to, ka likumprojektā noteiktais likuma mērķis, salīdzinot ar esošo Repatriācijas likuma mērķi, ir definēts pārāk šauri. Čaklais pauda bažas, ka jaunais Repatriācijas likums ar pārāk šauru mērķi var nebūt ilgtspējīgs un neatbilst iespējamajām nākotnes situācijām. Viņš aicināja PMLP izvērstāk definēt likuma mērķi.
Deputāti Čaklais un Boriss Cilēvičs (SC) vērsa uzmanību arī uz likumprojektā nepietiekami konkrēti definētajām repatriantu un viņu ģimenes locekļu tiesībām. Deputāti aicināja likumprojektā precīzāk definēt repatriantu tiesības.
Kā deputātiem skaidroja PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, jaunā Repatriācijas likuma redakcija arī paredz samazināt repatriantu statusa un palīdzības piešķiršanas procedūru birokrātisko slogu. Tāpat paredzēts paaugstināt repatriantu ceļa izdevumu pabalstu apjomu un ļaut pretendēt uz pabalstiem un valodas apmācību arī repatriantu ģimenes locekļiem.
Komisijas deputāti interesējās arī par repatriācijas statistiku, repatriantu dzīves apstākļiem un dzīvi pēc pārcelšanās uz Latviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!