ZZS premjeram nesola balsot par fiskālās disciplīnas stiprināšanas grozījumiem Satversmē  (27)

Vienošanās ar ZZS Saeimas frakciju par sadarbību Latvijas nacionālo interešu īstenošanai ES paredz, ka Ministru prezidents sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam "stingri pastāvēs" uz to, lai ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros Latvijas lauksaimniekiem nodrošinātu ievērojami lielāku atbalstu kā līdz šim, sasniedzot ap 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņaa, vienlaikus nodrošinot, ka uz tiešmaksājumu palielinājuma rēķina netiks samazināts finansējums lauku attīstībai. Tāpat premjers apņemas panākt, lai Latvijas lauksaimnieki palielināto atbalstu saņemtu jau no 2014.gada 1.janvāra.

Savukārt attiecībā uz kohēzijas finansējumu vienošanās paredz, ka Dombrovskis cīnīsies, lai ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā būtu ne mazāks kā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, tas ir, 3,18 miljardi latu, kā arī lai papildus Latvijas nacionālajai kohēzijas aploksnei Eiropas Infrastruktūras savienojumu instrumentā (Connecting Europe Facility) Latvijai tiktu piešķirti līdzekļi gan "Rail Baltica" projektam, gan TEN-T transporta koridora Rietumu – Austrumu virziena infrastruktūras projektu īstenošanai.

Pretī ZZS sola balsot "par" Lisabonas līguma grozījumiem, kas paredz izveidot eirozonas stabilizācijas mehānismu, kā arī atbalstīt ES "fiskālās disciplīnas līgumu" un tajā iekļauto fiskālās disciplīnas normu pārņemšanu Latvijas likumos. Tomēr parakstītajā dokumentā ir iekļauta atruna, ka ZZS bez atsevišķas vienošanās neatbalstīs Satversmes grozījumus.

Dombrovskis pēc līguma parakstīšanas pauda gandarījumu, ka "opozīcijas partneri [..] Latvijas nacionālās intereses stāda augstāk par pozīcijas-opozīcijas robežlīnijām". "Šie [ES fiskālā pakta] līgumi ir nozīmīgi instrumenti Latvijas un visas Eiropas stabilitātes nodrošināšanai. Latvijas pozīcija šajos jautājumos izšķir to, vai pievienosimies Eiropas attīstību virzošajam kodolam," uzsvēra Ministru prezidents.

Pēc dokumenta parakstīšanas Dombrovskis devās uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē, kur ceturtdien plānots parakstīt 25 ES valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, kurā valstis apņemsies ieviest budžeta veidošanas "zelta likumu", tas ir – veidot sabalansētu budžetu. Līguma mērķis ir atjaunot ekonomisko izaugsmi un novērst parādu krīzes atkārtošanas nākotnē.

Šis līgums būs jāratificē valstu parlamentos, tāpat kā grozījumi Lisabonas līgumā, kas paredz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi. Tas domāts eirozonas aizsargāšanai no pārmērīgu parādu izraisītas destabilizācijas. Lai šis mehānisms varētu uzsākt darbību, tas jāapstiprina visās 27 ES dalībvalstīs. Iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānismā veiks tikai eirozonas dalībvalstis.