Zatlers: krievu valodas referenduma kampaņa varētu būt izmaksājusi aptuveni pusmiljonu latu  (37)

No Zatlera sacītā gan nav saprotams, vai šādu summu komisijā minējis Reiniks, kurš vēl pirmdien žurnālistiem Drošības policijas konkrētus aprēķinus nekomentēja, vien norādot, ka Drošības policija gaida, kad līdz 31.martam "Dzimtā valoda" Valsts ieņēmumu dienestam iesniegs gada pārskatu.

Reiniks pēc Saeimas komisijas sēdes ar žurnālistiem nevēlējās runāt.

"Viennozīmīgi pirmais secinājums – tā naudas summa, ko uzrāda sabiedriskās organizācijas kā tēriņus referenduma norisei, neatbilst tai summai, ko mēs esam saskaitījuši realitātē, kā notiek kampaņa. Tātad no tā izriet otrais secinājums – kampaņā tika izlietoti līdzekļi, kuru izcelsme mums pašlaik nav zināma," norādīja Zatlers.

Uz jautājumu, par cik referenduma kampaņas finansējums pārsniedz oficiāli uzrādīto naudas summu, Zatlers atbildēja: "Lai savāktu 150 tūkstošus parakstu [par referenduma ierosināšanu], ir vajadzīgi vismaz 300 tūkstoši latu, kas ir par notāra izdevumiem. Ja mēs padomājam par to, cik medijos, televīzijā maksā viena minūte, viena sekunde, – tātad kāds par to ir samaksājis. Pat ja mediji norāda, ka tas ir viņu personīgais ieguldījums, tad ir jādomā, no kā mediji šo ieguldījumu varēja veikt."

Lūgts precizēt, vai 300 tūkstoši ir tā summa, ko komisijā minēja Reiniks, vai arī Zatlera paša aprēķini, komisijas priekšsēdētājs atbildēja: "Es neizdomāšu pilnīgi neko. Es tikai saku – lai savāktu 150 tūkstošus parakstu, jums ir vajadzīgi vismaz 300 tūktoši latu, un, ja vēl nāk klāt kāda reklāma, domāsim, ka tie būs vismaz vēl... pieņemsim, 200 tūkstoši klāt. Tie ir pieņēmumi, tas ir tas, ko jūs pats varat izrēķināt," paskaidroja Zatlers.

Versijas par naudas izcelsmi Zatlers nevēlējās komentēt, jo vēl jāpārbauda privātpersonu dotie ziedojumi. "Jāpārbauda privātpersonu ziedojumi – vai tie ziedojumi, kurus privātpersonas ir devušas kampaņai, atbilst viņu ienākumiem, protams, jāvērtē arī pašu organizāciju finanses," uzsvēra Zatlers.

Lai arī sabiedrībā nereti izteikti pārmetumi drošības iestādēm, ka tās vispār pieļāvušas referendumu, Nacionālās drošības komisijas vadītājs par drošības iestāžu sniegto referenduma vērtējumu nebija kritisks.

"Drošības iestāžu uzdevums nebija kontrolēt šo procesu. Viņu uzdevums bija kontrolēt tādas organizācijas, kas var būt radikālas, un pilsoņu darbību referenduma kampaņas laikā. Faktoloģija ir mazāka nekā tad, ja būtu likuma regulējums," norādīja Zatlers.

Jau ziņots, ka Reiniks iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "De facto" minēja, ka DP pieļauj iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā. Toreiz Reiniks arī pieminēja, ka, pēc Drošības policijas uzskatiem, pie ziedojumiem jāpieskaita arī informatīvais atbalsts, ko ir snieguši krievu valodā rakstošie mediji un arī televīzija. "Ja mēs parēķinām, kādi līdzekļi tiek tērēti, tad patiesībā, kā eksperts saka, tās summas sniedzas pāri simts tūkstošiem latu," raidījumam klāstīja Reiniks.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pēc tam gan LTV noliedza, ka Krievija būtu finansiāli atbalstījusi referenduma iniciatoru Vladimiru Lindermanu.

Lindermans 20.februārī teica, ka referenduma kampaņas izmaksas plānots aprēķināt tuvāko nedēļu laikā. Biedrība pašlaik gatavojot gada pārskatu. Tajā būšot atspoguļoti ziedojumi no Latvijas iedzīvotājiem un biedru nauda, taču, cik aptuveni referenduma kampaņa biedrībai izmaksājusi, Lindermans pagaidām nevarēja pateikt.

Lindermans sacīja, ka biedrībai ziedojuši Latvijas iedzīvotāji ‒ gan uzņēmēji, gan vienkārši cilvēki. Ziedotās summas arī ir dažādas ‒ sākot no pieciem un beidzot ar pārsimts latiem.

Viņš apgalvoja, ka biedrība žurnālistiem nav maksājusi nevienu santīmu un krievu valodā rakstošie mediji atbalstu referendumam snieguši labprātīgi.

Tautas nobalsošanā 18.februārī par divvalodību Latvijā piedalījies kopumā 1 098 921 balsotājs, no tiem par izmaiņām Satversmē nobalsoja 273 347 vēlētāji, bet pret bija 821 722 zīmes, līdz ar to referenduma mērķis netika sasniegts un latviešu valoda saglabāsies kā vienīgā valsts valoda Latvijā.