Tas, ka tieši tagad Aizsardzības ministrija (AM) ir nolēmusi apzināt rezervistu sistēmas funkcionēšanu, ir sakritība un jebkādas aizdomas, ka šī aktivitāte tiek veikta saistībā ar referenduma rezultātiem, ir jānoraida, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
"Tā ir tikai sakritība," uzsvēra ministrs. Viņš sacīja, ka rezervistu apzināšana bija šā gada ministrijas plānos, bet referendums bija visai neplānots, tāpēc būtu muļķīgi tagad atcelt ministrijas iepriekšējos darba plānus. Šai anketēšanai neesot nekāda politiska pamatoja, bet gan tikai tehniskais.
Pabriks pastāstīja, ka kopumā plānots nosūtīt "pāris simtu pavēstu", lai izzinātu, kā sistēma strādā, vai tajā ir kādas kļūdas. Runājot par izmaksām, tās nebūšot nekādas lielās, vien tik, cik maksā izsūtīt vēstuli Latvijas teritorijā, atzīmēja ministrs.
Tāpat šai anketēšanai esot saistība ar vairākām koncepcijām, kas patlaban ir izstrādes stadijā, piemēram, Zemessardzes koncepciju.
Ikviens Latvijas vīrietis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir derīgs militārajam dienestam, kā arī šādu pašu vecumu sasniegušās sievietes, kuras izteikušas vēlmi kļūt par bruņoto spēku rezervistēm, jau drīzumā savās pastkastītēs var saņemt AM sūtītu pavēsti par mobilizēšanos.
Kā trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja AM politiskais direktors Jānis Garisons, rezervistu sistēmas uzskaite joprojām ir saglabāta un ministrija vēlas pārbaudīt, kā tā strādā. Šī iemesla dēļ jau pavasarī ierobežotam cilvēku skaitam plānots nosūtīt pavēstes, lai "paskatītos, kas notiek".
Pagaidām vēl nav zināms, cik daudz cilvēku varētu saņemt šādas pavēstes, ministrija pirms tam iedzīvotājus arī brīdināšot. Pavēstēs būs lūgums vien atsaukties, nekādās mācībās nevienam nebūs jāierodas. Garisons norādīja, ka daudzi cilvēki ir pametuši Latviju, mainījuši dzīvesvietu, tādēļ nolemts pārbaudīt, cik reāli būtu iespējams izsaukt rezervistus, ja tas būtu nepieciešams.
Militārā dienesta likums nosaka, ka rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta vai līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē, bet rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts NBS rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā.
Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic NBS rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Rezerves karavīri atrodas NBS rezervē līdz šajā likumā dienestam armijā rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Savukārt rezervisti atrodas NBS rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.
Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums paziņot NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu. Mobilizācijas gadījumā rezervistiem un rezerves karavīriem jāizpilda NBS rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!