Foto: DELFI
Biedrības "Dzimtā valoda", kas iniciēja referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, līdera Jevgēnija Osipova vēlme iegūt Latvijas pilsonību izraisījusi diskusijas par nepieciešamību mainīt normatīvus, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Avīze raksta, ka Saeimas deputāti jau paguva diskutēt par to, vai Pilsonības likumā ir nepieciešams noteikt tiesības Ministru kabinetam (MK) nepiešķirt pilsonību nelojāliem pretendentiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs skaidro, ka, izvērtējot atbilstību pilsonības piešķiršanai, līdzšinējo Osipova darbību, piemēram, uzticību vai neuzticību Latvijas Republikai, iestāde neskatīs. Uz viņu pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā attieksies tādi paši nosacījumi kā uz pārējiem pretendentiem: ir jāuzraksta iesniegums un jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai, jānokārto nepieciešamie pārbaudījumi, kurus izvērtē Naturalizācijas pārvalde.

"Neatkarīgā" raksta, ka valdībai ir iespēja pieņemt politisku lēmumu un svītrot pretendentu no naturalizējamo personu saraksta. Tāds precedents jau ir - 2004.gada novembrī valdība atteica Juriju Petropavlovski uzņemt Latvijas pilsonībā. Viņš bija aktīvs kurbulētājs pret mazākumtautību izglītības reformu, darbojoties krievu skolu aizstāvības štābā.

Zatlera Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ir solījusi tuvākajā laikā sagatavot priekšlikumus likumprojektam nepieciešamajiem formulējumiem par Ministru kabineta tiesībām nelojālu pilsonības pretendentu gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!