Saeima kārtējo reizi noraida brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos (plkst.13:45)  (430)

Par priekšlikumu nobalsoja 43 opozīcijas – SC un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, pret bija 46 valdošās koalīcijas deputāti, bet atturējās Inga Bite (ZRP).

Aicinot balsot par priekšlikumu, Valērijs Agešins (SC) klāstīja, ka pareizticīgo baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju un vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits, kas svin Ziemassvētkus 7.janvārī.

"Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 372 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas," klāstīja deputāts, kurš norādīja, ka svētku diena 7.janvārī būtu "būtisks solis sabiedrības integrācijas virzienā un novēlota dialoga sākums".

Pret aicināja balsot Andrejs Judins (V), kurš norādīja, ka grozījumi nav iesniegti, rūpējoties par ticīgiem cilvēkiem, bet gan esot politiska spēle. "Jautājums par Ziemassvētkiem tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma. Un tā nav nejaušība. Likumprojekta iesniedzēju mērķis šūpot un šķelt valsti, radīt nesaskaņu sabiedrībā. Man gribētos atgādināt visiem, ka valsts ir atdalīta no baznīcas, un tas ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā. Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no mūsu kristīgām kultūras tradīcijām. Tomēr nedrīkst pārkāpt Satversmi, baznīcas svētkus iekļaujot mūsu laicīgo svētku kalendārā," klāstīja Judins.

Viņš atzina, ka likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām ir jāprecizē, "tomēr ne šobrīd un ne grozījumu autoru piedāvātajā virzienā". "Kristieši svin vienus un tos pašus svētkus, vienus un tos pašus Ziemassvētkus, bet dara to saskaņā ar savu baznīcas kalendāru. Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir atdalīta no baznīcas un neiejaucas reliģisko jautājumu regulēšanā, arī mums nav nekāda pamata mudināt ticīgos cilvēkus mainīt savas tradīcijas un atteikties no sava reliģiskā kalendāra," sacīja Judins.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kurš uzreiz pēc "valodas referenduma" pauda atbalstu svētku dienas statusa piešķiršanai pareizticīgo Ziemassvētkiem kā vienam no sabiedrības saliedēšanas pasākumiem, žurnālistiem ceturtdien pēc balsojuma norādīja, ka ZRP frakcija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tā ir nākusi klajā ar savu ierosinājumu Darba likumā noteikt, ka katram strādājošajam ir tiesības uz vienu brīvdienu saskaņā ar reliģiskajiem vai personiskajiem svētkiem.

"Tagad noteikti izskanēs, ka Zatlers ir atteicies no saviem vārdiem – nē, Zatlers nav atteicies, bet grib, lai tiktu uzklausītas visas konfesijas," sacīja ZRP līderis, informējot, ka šonedēļ ir sazinājies ar visām septiņām Latvijā atzītajām reliģiskajām konfesijām un nosūtījis tām vēstuli ar jautājumu, vai tās šādu iniciatīvu atbalsta un vai ir kādas īpašas dienas, kuras tās gribētu ierakstīt kalendārā kā atzīmējamās.

Zatlers norādīja, ka pirmie signāli jau rāda – Katoļu baznīca atbalstītu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, Luterāņu baznīca – Debessbraukšanas dienu, Pareizticīgo baznīca – Draudzes dienu, savukārt vecticībnieki ir par Ziemassvētkiem 7.janvārī.

Viņš pauda pārliecību, ka, pacietīgi strādājot, un, ja būs sabiedrības atbalsts, šādiem Darba likuma grozījumiem varēs panākt Saeimas vairākuma pozitīvu balsojumu. Zatlers arī norādīja, ka nekāds laika termiņš priekšlikuma sagatavošanai neesot ieplānots, jo vienīgais kritērijs būs sabiedrības atbalsts šim priekšlikumam. "Nevajag būt politiskās cīņas gladiatoriem, bet sabiedrības kalpiem," sacīja ZRP vadītājs.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs norāda, ka "Vienotības" un Nacionālās apvienības pozīcija, nobalsojot pret pareizticīgo Ziemassvētku noteikšanu par svētku dienu, ir "kļūdaina un neveicina sabiedrības saliedētību". "Ar šo balsojumi viņi ir atgrūduši ievērojamu sabiedrības daļu, gan latviešus, gan krievus, kuri pieder pareizticīgai vai vecticībnieku baznīcai. Taču abas šīs partijas jau no paša sākuma skaidri pauda savu attieksmi, pasakot, ka balsos "pret"," norāda Ušakovs.

"Savukārt Zatlera Reformu partija ne reizi vien publiski atbalstīja ideju par svētku statusa noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkiem. Taču šodien šīs partija deputāti, tikai un vienīgi politiku motīvu vadīti, nobalsoja "pret". Tieši šo balsu nepietika, lai 7.janvāris kļūtu par svētku dienu. Par šādu rīcību Zatlera Reformu partija viennozīmīgi ir pelnījusi ordeni par divkosību," uzskata Ušakovs.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija nedēļas sākumā vēl nevienojās jautājumā par iespējamu jaunu brīvdienu ieviešanu, jo, kā norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V): "Nolēmām nesteigties un šonedēļ nekā neatbalstīsim. Turpināsim diskusijas koalīcijā."

Premjers uzsvēra, ka jaunas brīvas dienas ieviešanai jāizvērtē ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, šāda ietekme esot negatīva.

Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars piekrita, ka jaunas brīvdienas ieviešana ir dārgs prieks, tāpēc ļoti svarīgi esot, kuru tieši dienu vispirms nosaka par brīvdienu. Dzintars uzsvēra, ka prioritāri par tādu dienu būtu jānosaka 11.novembris: "Tas vislabāk kalpotu iedzīvotāju saliedēšanai, jo šajā dienā visā Latvijā dažādu vecumu un tautību cilvēki saliedējas par vienu mērķi, par vēsturiskiem simboliem."

Savukārt Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas ierosināja grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, un pirmdien ar savu piedāvājumu iepazīstināja koalīciju. ZRP priekšlikums paredz, ka, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos,

ZRP norādīja, ka tādējādi katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu.

Saeimas opozīcija ierosinājumu noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētku dienu izsaka gandrīz katru gadu, un līdz šim valdošais vairākums šo priekšlikumu allaž ir noraidījis.

Pēc februārī notikušā "valodas referenduma" svētku dienas statusa piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkiem kā vienu no sabiedrības saliedēšanas pasākumiem ZRP līderis Valdis Zatlers, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šo ideju nosauca par "absurdu".