Valsts, pielietojot šantāžas elementus, grib izrēķināties ar Kuldīgas slimnīcu, kas palikusi pēdējā cīnītāja par savu taisnību, jo pārējās slimnīcas jau padevušās un ir parakstījušas līgumus ar valsti par finansējuma piešķiršanu medicīnisko pakalpojumu sniegšanai, atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.
Trešdien Eglītis un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa bija uzaicināti uz tikšanos ar veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), taču konstruktīvas sarunas vietā valdības pārstāvji bija sagatavojuši arsenālu ar šantāžas elementiem, norādīja Eglītis.
"Uz sarunu bija uzaicināti arī Finanšu ministrijas pārstāvji, kas sāka mūs terorizēt saistībā ar valsts galvoto kredītu, soda procentu piedziņu. Otrs šantāžas elements bija saistībā ar rehabilitācijas nodaļas darbības sākšanu. No vienas puses, rehabilitācijas nodaļai ir atteikts valsts pasūtījums, no otras puses, tiek prasīta tūlītēja rehabilitācijas nodaļas darbības sākšana, apkalpojot maksātspējīgos pacientus," norādīja Eglītis.
Kuldīgas slimnīcas un pašvaldības vadītāji ar veselības ministri vēlējušies pārrunāt to, ka Veselības norēķinu centra sagatavotajā līgumā finansējums nav atbilstošs reāli apkalpoto pacientu skaitam. Valsts katru gadu vidēji neapmaksā 1500 akūto pacientu ārstēšanu Kuldīgas slimnīcā. Lai gan Kuldīgas slimnīca pērn apkalpoja 5400 akūtos pacientus, saskaņā ar Veselības norēķinu centra sagatavoto līgumu šogad naudas pietiks tikai 3826 akūto pacientu apkalpošanai.
"Kad mēs ar ministri runājām par šo jautājumu, mums tika piedraudēts ar Veselības inspekcijas viesošanos Kuldīgas slimnīcā, lai pārbaudītu pacientu hospitalizācijas pamatotību. Vēlos uzsvērt, ka Kuldīgas slimnīca, kas apkalpo plašu teritoriju, ļoti stingri skatās, kādi pacienti tiek hospitalizēti. Norādīju ministrei, ka tad šādas inspekcijas jāveic arī citās slimnīcās, lai var salīdzināt datus, bet man norādīja - nē, braukšot tikai uz Kuldīgas slimnīcu," informēja Eglītis.
"Mūs grib piespiest pārprofilēties [uz aprūpes slimnīcas statusu], taču mēs uzskatām, ka pašlaik ļoti daudz pacientu Kuldīgā un apkārtējos novados ir nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību Kuldīgas slimnīcā. Droši vien, ka mēs parakstīsim līgumu ar valsti, taču tad ir jādomā, kā nodrošināt mūsu slimnīcas finanšu stabilitāti," informēja Eglītis.
Ceturtdien plkst.14 Kuldīgas novada domē tiks sasaukta ārkārtas sēde, lai lemtu, vai Kuldīgas slimnīca slēgs līgumu ar valsti. "Ja dome piekrīt, ka līgums tiek noslēgts, tad dome manā vietā uzņemas atbildību par slimnīcas finanšu riskiem," norādīja Eglītis.