Kopš gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 939 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvēto nulles deklarācijas, informēja dienestā.
Lai gan likumā paredzētais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 1.marts, cilvēki aktīvi deklarācijas iesnieguši jau no gada sākuma.
Ceturtdien - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 216 mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju. Savukārt šodienas iedzīvotāju aktivitāte vēl tiekot apkopota un būšot zināma nākamnedēļ.
Paaugstināta cilvēku aktivitāte vakar bija novērojama visos VID klientu apkalpošanas centros, bet tas esot saistīts arī ar to, ka sākusies iesniegšana gada ienākumu deklarācijām un deklarācijām attaisnotajiem izdevumiem.
1.martā sākās termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā.
2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no šodienas, 1.marta, līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Likums nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē, bet amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu. Naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību, tiks fiksēta 2012.gada 1.jūnija dienas beigās plkst.24.
Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem (neveic darījumus), personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču jārēķinās, ka personai būs arī pienākums pēc VID pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību.
Pati sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, kuru neatmaksātā kredīta daļa pārsniedz 10 000 latu, kuriem pieder vērtspapīri, gleznu kolekcijas un antikvāri priekšmeti, kā arī vērtslietas, kuru vērtība pārsniedz iepriekšminētos 10 000 latu.
Sākumdeklarācija būs jāiesniedz, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu.
Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.