Latvijas valsts pārvaldi ir iespējams uzlabot, un tas būtu panākams ar vairākiem pasākumiem, kas katrs atsevišķi nebūtu radikāli, tomēr konkretizēt savu piedāvājumu šajā jautājumā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) varētu vien tuvāko mēnešu laikā, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu informēja KTK priekšsēdētājs Egils Levits.
Levits žurnālistiem pirmdien atzina, ka KTK atzinums par "negrozāmajiem" Satversmes pantiem varētu būt gaidāms maija pirmajā pusē. Savukārt idejas par ierobežojumiem referendumu rīkošanai tiktu apskatītas tikai valsts pārvaldes reformas kontekstā.
Levits bijis vienisprātis ar prezidentu, ka reformas ir nepieciešamas, jo pārvalde Latvijā ir jāuzlabo. KTK vadītājs uzsvēra, ka viņa ieskatā Latvijai jāpaliek parlamentārai republikai, taču iespējas uzlabot valsts pārvaldes funkcijas ir, arī neatsakoties no šī modeļa. Levits vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd ne par vienu konkrētu priekšlikumu nevar runāt, taču norādīja, ka tie, "atsevišķi ņemti, nav ļoti radikāli punkti, taču, ja saskaita tos kopā, tas varēs dot kvalitatīvu lēcienu". "Tas noteikti nebūs viens solis, bet kādi 20 soļi," sacīja KTK priekšsēdētājs.
Tāpat ar prezidentu pārrunāta nepieciešamība stiprināt Latvijas informatīvo telpu un sabiedriskos medijus. Levits norādīja, ka, viņaprāt, varētu paplašināt oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" un tā pielikuma "Jurista vārds" funkcijas. Kā skaidroja Levits, pilsoņiem būtu jābūt iespējai saņemt "nefiltrētu informāciju" arī no, piemēram, Saeimā ievēlētajām partijām, lai būtu kāda vieta, kur ar to paziņojumiem varētu iepazīties pilnībā, nevis izlasot presē, kur tie "saīsināti līdz divām rindiņām".
Savukārt "Jurista vārdā" varētu būt vairāk skaidrojumu par jauniem likumiem un cita līdzīga juridiska informācija.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz "Dzimtās valodas" sākto parakstu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas noslēdzās ar referendumu šā gada 18.februārī, Nacionālā apvienība izstrādājusi grozījumus Satversmē, paredzot, ka Satversmes 1., 2., 3. un 4.pants, kas nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī 77.pants nav grozāmi. Šie grozījumi nododti izvērtēšanai KTK.Savukārt Valsts prezidents nāca klajā ar iniciatīvu, ka Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam. Bērziņš aicinājis visus politiskos spēkus un arī Konstitucionālo tiesību komisiju iesaistīties diskusijā par iespējamām izmaiņām Satversmē vai jaunas konstitūcijas izstrādi, bet viņš pats konkrētus priekšlikumus nesniegs, jo tas neesot atbilstoši Valsts prezidenta amatam, teikts prezidenta paziņojumā par turpmākajiem soļiem valsts pārvaldības modeļa pilnveidošanai.
Februāra sākumā prezidents paziņoja, ka ir gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!