Koalīcija nespēj vienoties un nolemj 'iesaldēt' papildu brīvdienu ieviešanu  (119)

Ja koalīcijā būtu izdevies vienoties, premjera pārstāvētā partija "Vienotība" būtu gatava atbalstīt Zatlera Reformu partijas (ZRP) ierosinājumu noteikt katram darba ņēmējam tiesības reizi gadā saņemt vienu papildu brīvdienu reliģisko vai personisko svētku svinēšanai, sacīja Dombrovskis. Tomēr Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK uzstāj – ja vispār ir nosakāma jauna brīvdiena, tai būtu jābūt Lāčplēša dienai 11.novembrī, savukārt Neatkarīgo deputātu grupa uzskata, ka jautājumam par jaunu brīvdienu ieviešanu būtu nosakāms pusgada moratorijs, stāstīja premjers.

NA līdzpriekšsēdētājs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzsvēra – ja varētu panākt vienošanos par kādu brīvdienu, tam būtu jābūt 11.novembrim, pretējā gadījumā jāvērtē, kā papildu brīvdiena ietekmētu ekonomiku.

Arī Dombrovskis norādīja, ka jebkurā gadījumā būtu jāvērtē jaunas brīvdienas ieviešanas ietekme uz tautsaimniecību, jo iespējams, ka lielākais patēriņš brīvdienās tomēr nespētu kompensēt ekonomikas dīkstāves radītos zaudējumus.

ZRP līderis Valdis Zatlers žurnālistiem atgādināja, ka pagājušajā nedēļā vērsies pie visām septiņām tradicionālajām konfesijām ar jautājumu, vai tās atbalstītu ZRP ierosinājumu par individuālas brīvdienas piešķiršanu un kurus datumus tās gribētu īpaši atzīmēt. No vairuma konfesiju esot saņemts gan pozitīvs vērtējums par priekšlikumu, gan arī konkrētu datumu saraksts. ZRP šo jautājumu pārējiem koalīcijas partneriem neuzspiedīšot, tomēr esot gatava to uzturēt un atkārtoti virzīt koalīcijā, ja tam būs atbalsts sabiedrībā, sacīja partijas vadītājs.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija jau pagājušajā nedēļā nevienojās jautājumā par iespējamu jaunu brīvdienu ieviešanu, jo, kā norādīja premjers Valdis Dombrovskis (V): "Nolēmām nesteigties un šonedēļ nekā neatbalstīsim. Turpināsim diskusijas koalīcijā."

Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars iepriekš piekrita, ka jaunas brīvdienas ieviešana ir dārgs prieks, tāpēc ļoti svarīgi esot, kuru tieši dienu vispirms nosaka par brīvdienu. Dzintars uzsvēra, ka prioritāri par tādu dienu būtu jānosaka 11.novembris: "Tas vislabāk kalpotu iedzīvotāju saliedēšanai, jo šajā dienā visā Latvijā dažādu vecumu un tautību cilvēki saliedējas par vienu mērķi, par vēsturiskiem simboliem."

Savukārt Zatlera reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcijas ierosināja grozīt Darba likumu, lai piedāvātu vienu īpašu brīvu dienu, kas varētu tikt izmantota pēc katra darbinieka reliģiskajiem vai ģimenes ieskatiem, un pirmdien ar savu piedāvājumu iepazīstināja koalīciju. ZRP priekšlikums paredz, ka, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi - 15.augustā, ebreji - savos reliģiskajos svētkos,

ZRP norādīja, ka tādējādi katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu. Tādējādi arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, jo, piemēram, par minēto svētku dienu varētu vienoties, noslēdzot darba līgumu.

Saeimas opozīcija savukārt kā ik gadu ierosināja noteikt par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkus, taču valdošais vairākums kā ierasts šo priekšlikumu noraidīja.

Pēc februārī notikušā "valodas referenduma" svētku dienas statusa piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkiem kā vienu no sabiedrības saliedēšanas pasākumiem minēja ZRP līderis Valdis Zatlers, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šo ideju nosauca par "absurdu".