Administratīvajā rajona tiesā apstiprināja, ka lieta ir ierosināta un tagad atbildētājam – Centrālajai vēlēšanu komisijai – ir pieprasīti paskaidrojumi.
Ņemot vērā pašreizējās lietu izskatīšanas rindas, pirmā tiesas sēde šajā lietā varētu notikt nākamā gada pavasarī, norādīja tiesā.
Puriņš prasības pieteikumu pamatoja ar to, ka demokrātijā ikvienam pilsonim ir tiesības zināt, kādas likumdošanas iniciatīvas virza kādi deputāti, pretējā gadījumā apdraudētas tiesības izvēlēties savus priekšstāvjus.
Jau vēstīts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) janvāra sākumā atteica Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas piedalījās parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
CVK vadītājs Arnis Cimdars norādīja, ka konsultācijās ar cilvēktiesību ekspertiem uzsvērts, ka Saeimai vajadzētu atrast citu iespēju, kā pārliecināties, vai deputāti ir ievērojuši svinīgo solījumu, uzņemoties deputāta pienākumus. CVK šie dati nav jāpublisko, sacīja Cimdars.
CVK paskaidroja, ka nav tiesīga izdot sensitīvus datus ‒ šajā gadījumā personas datus un parakstu vākšanā pausto viedokli. CVK ir jānodrošina šo datu aizsardzība, kā arī deputātu tiesības publiski neatklāt savu personīgo viedokli, jo šajā gadījumā darbojas balsojuma aizklātuma princips.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!