Labklājības ministrija (LM) izteikusi priekšlikumu pensionēšanās vecumu paaugstināt ilgākā laika posmā, līdz tiek sasniegti 65 gadi, ko ministre Ilze Viņķele (V) uzskata par kompromisa variantu ar tiem, kas plānotajai reformai nav piekrituši.
No plāniem sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu jau no 2014.gada ministrija nav atteikusies.
"Mēs varētu diskutēt par kompromisa variantu ‒ vēl lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstinājumu, saglabājot kā sākuma gadu 2014.gadu, bet, kādā periodā sasniedzam 65 gadus, tas varētu būt debašu jautājums," pavēstīja Viņķele.
Pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir liels strīda objekts, jo 2014.gadam nav piekritušas arodbiedrības, kā arī Saeimas opozīcija draudējusi šo jautājumu novest līdz referendumam.
LM uz priekšu virza variantu par pensionēšanās vecuma palielināšanu 2014. un 2015.gadā par trim mēnešiem, bet no 2016.gada par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Savukārt tagad piedāvāts pusgada vietā no 2016.gada pensionēšanās vecumu palielināt par mazāku soli, kas varētu būt trīs mēneši. Diskusijas par šo priekšlikumu paredzēts izvērst Saeimā, kad tur nonāks pensiju likuma grozījumi, kuri gan vēl jāapstiprina valdībai.
"Uzskatu, ka tas varētu būt kompromisa variants. Gribētu, lai mēs šo lēmumu pieņemam. Diskusijām ir jāpārceļas uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, jo arodbiedrības ir ļoti emocionāli komentējušas izmaiņas, ceru, ka neitrālāka vide būs Saeimas komisija, kurā kompromiss tiks panākts," sacīja Viņķele.
Uzskatu, ka tas varētu būt kompromisa variants. Gribētu, lai mēs šo lēmumu [par pensionēšanās vecum paaugstināšanu] pieņemam. Diskusijām ir jāpārceļas uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, jo arodbiedrības ir ļoti emocionāli komentējušas izmaiņas, ceru, ka neitrālāka vide būs Saeimas komisija, kurā kompromiss tiks panākts," sacīja Viņķele.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, kurš LBAS šajā jautājumā pārstāv Saiemas komisijā, atzina, ka tas "vismaz beidzot ir kaut kāds priekšlikums no Labklājības ministrijas".
Savukārt LBAS līderis Pēteris Krīgers pastāstīja, ka būtu dīvaini, ja valdība pieņemtu vienu variantu, bet Saeimā nāktu ar citu priekšlikumu. Pēc viņa teiktā, pagaidām LBAS nav noskaņota mainīt iepriekš kongresā pieņemto nostāju par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tikai no 2016.gada, jo šāda vienošanās panākta ar iepriekšējo valdību.
"Neapšaubāmi šāds variants ir labāks, bet nav skaidrs, kāpēc process jāsāk jau 2014.gadā, tas nav fiskāli pamatots," uzsvēra Krīgers, paužot pārliecību, ka tas tiek darīts tikai tāpēc, ka ir solīts starptautiskajiem aizdevējiem.
"Tas, ko mēs runāsim ar Saeimas deputātiem, lai paliek mūsu ziņā," viņš norādīja.
Pensiju likuma grozījumi pašlaik ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Tie paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadi – pakāpeniski paaugstināt no 2014.gada.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas – piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām. Šādos gadījumos apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.
Plānots arī paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
No 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada – līdz 20 gadiem, paredz pensiju likuma grozījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!