Atbildīgā Veselības ministrija (VM) skaidro, ka patlaban normatīvie akti nenosaka vienas dienas enerģijas un uzturvielu devas izglītojamajam bērnudārzā, pamata un vidējās izglītības iestādēs. Nav noteikts arī vienas dienas enerģijas un uzturvielu devas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem.
Līdz ar to var rasties situācija, kad izglītības iestādes, ārstniecības iestādes vai sociālās institūcijas ēdienreižu uzturvērtība ir pārāk maza vai pārāk liela, kas veicina nesabalansēta uztura (daudz tauku, maz olbaltumvielu) lietošanu. Tas savukārt ietekmē izglītojamo, pacientu, sociālās institūcijas klientu veselības stāvokli – ķermeņa masa var būtiski palielināties vai samazināties, radot risku saslimt ar infekcijas un neinfekcijas slimībām.
VM izstrādātie un valdībā atbalstītie noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas izglītojamajiem, viņu ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus, kā arī uzturā pievienojamā sāls un cukura daudzumu. Noteikumi arī nosaka enerģijas un uzturvielu dienas normas pamatdiētai ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem.
Noteikumi paredz, ka skolēnu ēdienkartē katru dienu būs jāiekļauj ar saliktajiem ogļhidrātiem bagāti pārtikas produkti, piemēram, rupjmaize, vārīti kartupeļi vai kartupeļu biezenis, vārīti griķi, rīsi vai citi putraimi, graudaugu pārslas, makaroni. Tāpat ikdienas ēdienkartē jābūt dārzeņiem, augļiem vai ogām, tai skaitā svaigā veidā.
Vēl ikdienas ēdienkartē būs jābūt ar olbaltumvielām bagātiem pārtikas produktiem, piemēram, liesai gaļai, putnu gaļai, zivīm (fileja), olām, biezpienam, pākšaugiem. Bērnudārznieku ēdienkartē zivis ir jāiekļauj vismaz reizi nedēļā,
Visa vecuma izglītojamajiem katru dienu skolas ēdnīcā būs jādod piens vai piena vai skābpiena produkti.
Bērnudārzos un skolās nedrīkstēs pasniegt frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, arī mehāniski atdalītu gaļu. Kā piedevu ēdienam nedrīkstēs izmantot majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus. Majonēzi, kečupu, tomātu mērci atļauts izmantot ēdiena gatavošanā.
Izglītojamo ēdienkartē nebūs atļauti arī konditorejas izstrādājumi, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.
Gaļas izstrādājumus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā drīkstēs iekļaut tad, ja tie atbildīs vairākām prasībām - saturēs vismaz 70% gaļas vai 60% zivju, nesaturēs pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus E620–E650 un krāsvielas. Tāpat izstrādājums nedrīkstēs saturēt mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem. Sāls gaļas izstrādājumā nedrīkstēs pārsnieg 1,25 gramus uz 100 gramiem gaļas produkta un 1,5 gramus - uz 100 gramiem zivju produkta.
Turklāt šos gaļas un zivju produktus izglītojamo ēdienkartē drīkstēs iekļaut ne biežāk kā reizi nedēļā.
Ēdiena gatavošanā nedrīkstēs lietot margarīnu (izņemot tādu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kura ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.
Pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu ēdienā pievienotā sāls daudzums nedrīkstēs pārsniegt divus gramus dienā, bet cukura - 20 gramus dienā. Vecākiem bērniem gatavajā ēdienā pievienotā sāls daudzums nedrīkstēs pārsniegt 0,25 gramus uz 100 gramiem produkta, bet cukura - 40 gramus dienā.
Ja bērnam ir ārsta apstiprināta diagnoze, piemēram, celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģija, kuras dēļ ir nepieciešams koriģēt uzturu, skolai būs jānodrošina atbilstoša ēdināšana.
VM norāda, ka saskaņā ar tās aprēķiniem bērniem piedāvātajam ēdienam izglītības iestādēs nevajadzētu sadārdzināties. Jau šobrīd spēkā esošie normatīvi noteica, ka izglītības iestādēs ēdienkarte jāizstrādā atbilstoši veselīga uztura principiem. VM atzīmē arī, ka tādi produkti kā frī kartupeļi, dažādi pusfabrikāti, pelmeņi ir salīdzinoši dārgāki nekā svaigi produkti – dārzeņi, graudaugi, gaļa un ar tiem ir grūtāk nodrošināt nepieciešamo uzturvērtību.
Noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā, bet uztura normas ārstniecības iestāžu pacientiem un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem būs spēkā no 2013.gada 1.janvāra.