Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš ES nacionālo parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē aicināja pārskatīt ES sankcijas pret Baltkrieviju, jo tās nebūšot efektīvas un no tām "cietīs nevis Lukašenko režīms, bet gan tikai vienas dalībvalsts – Latvijas – uzņēmēji", informēja Saeimas preses dienests.
Svētdien un pirmdien notikušajā, ES prezidējošās valsts Dānijas rīkotajā
sanāksmē piedalījās ne tikai dalībvalstu parlamentārieši, bet arī Dānijas ārlietu ministrs Villijs Sevndals un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu jautājumos Ketrīna Eštone. Kalniņš sarunās ar amatpersonām aicināja pārstrukturēt ES ekonomiskās sankcijas, "lai tās būtu patiesi efektīvas un mudinātu [Baltkrievijas prezidentu Aleksandru] Lukašenko mainīt savu politiku, nevis atstātu negatīvu iespaidu tikai uz Latvijas ekonomiskajām interesēm," pauž Kalniņš.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kopenhāgenā uzsvēra, ka ES jāreaģē uz cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, tomēr visiem spertajiem soļiem jābūt patiesi efektīviem, pārdomātiem un visaptverošiem. Patlaban izvēlētais ekonomisko sankciju modelis primāri skartu tikai Baltkrievijas un Latvijas ekonomiskās attiecības.
Kalniņš uzskata, ka "jādara viss, lai Baltkrievija atbrīvotu politieslodzītos un ievērotu cilvēktiesības", bet pagaidām piedāvātās sankcijas "būtu tik šauras, selektīvas un neefektīvas, ka Lukašenko režīms tās vispār nejustu". "Savukārt Latvijas uzņēmēji no tām ciestu, un tādēļ Latvijai šāds sankciju veids nav pieņemams," norāda Kalniņš.
Sanāksmē Kalniņš arī atgādināja, ka nevienas pret Baltkrieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas nestrādās pietiekami efektīvi, kamēr vien tām nebūs Krievijas atbalsts.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (ZRP) iepriekš atzinis, ka Latvija rīkosies solidāri ar citām ES valstīm. Viņš skaidroja, ka šobrīd netiek apspriests tirdzniecības ar Baltkrieviju aizliegums, bet gan ierobežojoši pasākumi pret konkrētiem kaimiņvalsts uzņēmumiem un uzņēmējiem. Latvija šajā diskusijā prasīs pilnīgu skaidrību par to, kāpēc kāds uzņēmums vai persona iekļauti aizliegumu sarakstā, uzsvēra ārlietu ministrs. Ārlietu ministrs atgādināja, ka tirdzniecības apgrozījums ar ES veido 73% no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma, savukārt ar Baltkrieviju - tikai nedaudz virs 3%.
Jau ziņots, Baltkrievija februāra beigās atsauca uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku. Atbildot uz šo soli, arī Eiropas Savienības valstis vienojās uz konsultācijām atsaukt savus vēstniekus Baltkrievijā.
Eiropas Savienība noteica jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, protestējot pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma represiju turpināšanos. Jaunās sankcijas attiecināmas uz 21 augsta ranga amatpersonu, no kurām 19 ir tiesneši, bet divi ir augsta ranga milicijas darbinieki, kas tiek uzskatītas par līdzatbildīgām represijās pret opozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!