Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP) jau ir pieprasījusi Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota paskaidrojumu par trešdienas vakara LTV7 ziņu krievu valodā sižetu, kurā pausts leģionāriem neglaimojošs viedoklis, tomēr tā bijusi NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes-Dulevskas pašas iniciatīva, portālam "Delfi" pastāstīja par LTV atbildīgais loceklis Gints Grūbe, kuram gan šķiet nepieņemama politiķu vēršanās pie mediju vadītājiem "pa tiešo".
Grūbe pastāstīja, ka līdz 20.martam Kotam uzdots iesniegt padomē raidījuma ierakstu un savu skaidrojumu par to – šādus norādījumus devusi Cālīte-Dulevska, kura raidījumu esot redzējusi pati.
Cālīte-Dulevska arī mikroblogu vietnē "Twitter" ceturtdien norādīja LTV Ziņu dienesta vadītājam Dzintrim Kolātam uz sižetu. Stundu pēc šī viņas ieraksta Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK publiski izsūtīja paziņojumu, ka sižetā atspoguļots "klaji tendenciozs, cieņu aizskarošs viedoklis par latviešu leģionāriem", tāpēc apvienība "gaida nekavējošu atbildi no Kota un aicinās šo gadījumu izvērtēt arī NEPLP".
Cālīte-Dulevska portālam "Delfi" pastāstīja, ka sižetu redzējusi trešdienas vakarā un ceturtdien no rīta lūgusi NEPLP Monitoringa centra darbiniekiem pastāstīt, kāda ir procedūrā šādā gadījumā. Viņa uzsvēra, ka rakstiska paskaidrojuma prasīšana nekādā gadījumā neesot sods - tas nepieciešamas, lai juridiski un objektīvi varētu izvērtēt visus apstākļus. Viņa arī atzina, ka politiķu vēršanās pie LTV ģenerāldirektora varētu tikt uztverta kā zināms politiskais spiediens.
Savukārt Kots portālam "Delfi" pastāstīja, ka no VL-TB/LNNK ne oficiālus iesniegumu, ne telefonzvanus ar paskaidrojumu pieprasījumu neesot saņēmis un ir redzējis tikai ziņas par to medijos. Tāpēc LTV ģenerāldirektors atturējās vērtēt to kā politisko spiedienu, taču atzina, ka vispirms labprāt sagaidītu oficiālu pieprasījumu – "ja tas tā patiešām notiks, tad mēs varbūt varētu to tā kvalificēt".
"Paliksim pie tā, ka tieši pieprasīt paskaidrojumu no medija politiķi nevar," sacīja Kots, kurš jau ir saņēmis NEPLP lūgumu sniegt viedokli par sižetu un uzdevis LTV satura redaktoriem un juristiem izvērtēt sižetu – tā atbilstību žurnālistikas un likumu prasībām. Pēc tam Kots atzinumus pārrunāšot ar Ziņu dienesta vadītāju Dzintri Kolātu, un tad LTV publiski sniegšot savu viedokli.
Nacionālās apvienības preses sekretāre Ieva Līne portālam "Delfi" pastāstīja, ka pieprasījums Kotam vēl tikai top un LTV varētu nonākt ne ātrāk par pirmdienu, 19. martu.
Savukārt Grūbe portālam "Delfi" sacīja, ka NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars "kā katra privātpersona var rakstīt sūdzību par kādu sižetu padomei". Tomēr šis jautājums neesot risināms tādā veidā kā politiskās apvienības vēršanās pēc paskaidrojumiem pie LTV ģenerāldirektora, uzskata NEPLP loceklis.
"Politiķiem nav tiesību ar norādījumiem pa tiešo vērsties pie raidorganizācijas vai jebkura cita medija, jo sevišķi sabiedriska medija vadītāja," personisko viedokli portālam "Delfi" pauda Grūbe, kurš uzsvēra, ka NEPLP viedokļa noformulēšanai nepieciešams sasaukt padomes sēdi.
Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK pieprasījusi Kota paskaidrojumu par trešdien LTV7 vakara ziņās demonstrētu sižetu saistībā ar 16.martu, savukārt LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts šo reakciju nosauca par histērisku.
"Ziņu sižetā ievērojams ētera laiks tika atvēlēts kādas mazpazīstamas organizācijas viedokļu popularizēšanai, kuros ne tikai tika sagrozīta vēsture un veidota ačgārna izpratne par II Pasaules kara notikumiem, bet arī rupji aizskarti un pazemoti latviešu karavīri, dēvējot viņus par "nepiebeigtajiem nacistiem" un slepkavām," pauž VL-TB/LNNK.
"Nav pieļaujami, ka sabiedriskā televīzija, kura par valsts naudu īsteno sabiedrisko pasūtījumu, faktiski veic pretvalstisku darbību, propagandējot nepieņemamas un pilsoņu godu aizskarošas idejas. Edgaram Kotam būs jāatrod ļoti pārliecinoši argumenti, lai attaisnotu šādu notikumu pieļaušanu paša vadītajā iestādē," uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Savukārt Kolāts portālam "Delfi" norādīja, ka LTV viedokli var pārstāvēt tikai ģenerāldirektors, taču viņa personīgais viedoklis esot šāds – lai gan sižetu varētu uzskatīt par nepilnīgu un tur izskanējušie "neformālo jauniešu epiteti varētu būt aizskaroši", tomēr sižetā atspoguļota realitāte – ka šādas organizācijas ar šādiem uzskatiem šobrīd Latvijā pastāv.
"Esmu spiests uzskatīt šādu politiķu reakciju par visai histērisku un, manuprāt, tas stāv tuvu politiskajam spiedienam," savu personisko viedokli pauda Kolāts. Viņa ieskatā, sižetā netika pārkāpts ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ne LTV ētikas kodekss, un tas esot galvenais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!