AT: LB uzraudzība pār BB bijusi adekvāta; būtu attaisnojusies, bankas vadībā esot godīgiem ļaudīm  (66)

Pie šādiem secinājumiem AT nonākusi, skatot civillietu pēc "BDO" un LB iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada oktobrī pieņemto spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta "BDO" prasība, piedzenot no LB par labu BB gandrīz 60 miljonus latu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais apelācijas instances pilnais spriedums.

AT uzskata, ka LB, uzraugot un kontrolējot BB, vadījusies no mērķa nodrošināt finansu sistēmas stabilitāti valstī. Šādu LB uzraudzību nav pamats atzīt par prettiesisku darbību Civillikuma izpratnē, un tā savu mērķi arī būtu attaisnojusi "saprātīgi sagaidāmos apstākļos, kad uzraugāmās komercbankas akcionāri un vadība ir godīgi, uzticami, kompetenti cilvēki un darbojas bankas un tās noguldītāju interesēs", norāda AT.

AT secina, ka komercbankai un tās kreditoriem nodarīto zaudējumu cēlonis ir BB vadības mērķtiecīgi veiktās pretlikumīgās darbības, kuras LB saprātīgi nevarēja paredzēt un novērst. Tādēļ "BDO" pārmetumi par kredītiestādes uzraudzībā pieļautu rupju neuzmanību, kas būtu pielīdzināma ļaunam nolūkam, nav pamatoti.

AT norāda, ka šādu tās secinājumu apstiprina AT Krimināllietu tiesu palātas 2007.gada 20.novembra spriedums krimināllietā, no kura redzams, ka BB uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bankas prezidents Tālis Freimanis, bankas Kredītu pārvaldes direktore un bankas direktore ir tikuši apsūdzēti par to, ka, darbojoties vienotā grupā, veikuši kaitnieciskas darbības, kuras bija vērstas uz naudas sistēmas graušanu nolūkā vājināt Latvijas Republiku un vienlaicīgi piesavināties lielas naudas summas, pastāvīgi veicot BB grāmatvedības datu sagrozīšanu un slēpšanu.

Tāpat BB amatpersonas bijušas apsūdzētas par to, ka tās īstenojušas bankas politiku, kura bija vērsta uz arvien lielāku fizisko un juridisko personu naudas noguldītāju skaita piesaistīšanu un kredītu izdošanu firmām, kuras saistītas ar Laventu vai viņa ģimenes locekļiem, un apzināti ļaunprātīgi noveda BB līdz bankrotam, kā rezultātā uz 1995.gada 23.maiju banka vairs nebija spējīga pildīt savas saistības kopumā par 204 miljoniem latu. 1995.gada vasarā BB atzīta par maksātnespējīgu, bet 1996.gada aprīlī – par bankrotējušu, un tādā veidā tika nodarīts būtisks kaitējums gan fiziskām personām – noguldītājiem, gan arī daudzām pašvaldībām, kā arī tika paralizēta daudzu uzņēmumu darbs, norādīts AT spriedumā.

AT vērtējumā vairāki pierādījumi apstiprina to, ka LB darbībai nav cēloniska sakara ar BB līdzekļu izsaimniekošanu un zaudējumu nodarīšanu BB kreditoriem. AT arī atzīst, ka zaudējumi 184,6 miljonu latu apmērā, ja tādi personām būtu radušies uzraugošās institūcijas amatpersonu nolaidības rezultātā, sava ievērojamā apmēra dēļ neapšaubāmi veidotu kriminālatbildības pamatu, tomēr norāda, ka ar Ģenerālprokuratūras prokurores lēmumu krimināllieta daļā par LB darbinieku nolaidību, veicot uzraudzību pār BB darbību, izbeigta 1996.gada novembrī.

AT par pamatotiem atzina LB argumentus, ka šī prokurores lēmuma pamatā bijusi nevis būtiska kaitējuma fakta neesamība, bet tieši apstāklis, ka izmeklēšanas gaitā, pat piemērojot kriminālprocesuālās metodes, nav ticis konstatēts nolaidības fakts kā tāds. Tāpat nav ticis konstatēts arī fakts, ka LB amatpersonas nebūtu pildījušas savus pienākumus BB uzraudzībā vai arī nebūtu tos pildījušas pienācīgi, kā arī nav ticis konstatēts, ka šie pienākumi būtu pildīti tikai ārēji, bet faktiski necenšoties savlaicīgi, operatīvi un pareizi izlemt jautājumu. "Tas nozīmē, ka personu darbībās, kuras rīkojušās LB uzdevumā, krimināllietā nav konstatētas pat formālas nolaidības pazīmes," uzsver AT.

AT norāda, ka pirmās instances tiesa ir atsaukusies uz juridiskajā literatūrā pausto atziņu – prasītājs nezaudē tiesību celt prasību civiltiesā, kaut arī apsūdzētais ar krimināltiesas spriedumu nebūtu atzīts par vainīgu, ja no viņa darbības prasītājam cēlies kaitējums vai zaudējums. AT, lai gan pievienojas minētajai atziņai konceptuāli, tomēr atzīst, ka tā neesot absolutizējama "un šai gadījumā nevar tikt izmantota LB civiltiesiskās atbildības noteikšanai tiešā veidā". Šo secinājumu AT pamato apstāklī, ka juridiskās personas darbību nodrošina tās darbinieki. AT secināja, ka ne disciplināri, ne arī kriminālā kārtībā neviens LB darbinieks pie atbildības nav saukts, un arī prasība ne pret vienu no viņiem netiek celta.

Līdz ar to AT atzīst, ka "BDO" nav pierādījis ne LB prettiesīgas darbības izcelšanos, ne precizējis laikposmu, kādā tā cēloniski saistāma ar BB kreditoriem nodarīto zaudējumu rašanos, ne arī pierādījis LB darbības prettiesīgumu. Tādēļ BB likvidatora prasība pret LB par zaudējumu – parāda un kavējumu procentu – solidāru piedziņu AT ieskatā ir noraidāma.

AT uzskata, ka arī pret Latvijas valsti FM personā BB likvidatora prasība par tās pašas summas solidāru piedziņu ir noraidāma kā nepamatota. AT atgādina, ka "BDO" to pamatoja ar 1995.gada 23.maija Latvijas valdības un LB memorandu, kurā noteikts: lai saglabātu noguldījumus BB, valdība un LB garantē noguldījumu saglabāšanu, ņemot vērā LB lēmumu par BB darbības apturēšanu. Prasītāja ieskatā šis memoranda punkts ir galvojums civiltiesiskā izpratnē.

Lietā pastāvēja strīds, vai šis memorands uzskatāms par normatīvu aktu, kā arī par tajā ietverto tiesību normu spēkā esamību. AT pievienojās "BDO" apelācijas sūdzībā minētajam argumentam, ka nav nozīmes, kā nosaukts normatīvais akts, ja vien ir atrodamas visas normatīvā akta pazīmes, tāpēc nevērtēja memoranda nosaukuma izvēli, bet analizēja vienīgi tā saturu un izdošanas kārtību.

AT uzsver: no lietas materiāliem neizriet, ka MK būtu likumā noteiktas tiesības lemt par jelkādas valsts budžeta daļas novirzīšanu BB noguldītāju zaudējumu atlīdzināšanai. Pie šādiem apstākļiem Latvijas valstij nevarēja rasties nekādas saistības attiecībā pret BB noguldītājiem, pat tad, ja memorands būtu uzskatāms par valdības izdotu ārēju normatīvo aktu.

"BDO" apgalvojums, ka tolaik – 1995.gadā – valdības pilnvaras bijušas plašākas nekā šobrīd, "neiztur kritiku, jo tas nav balstīts uz tiesību normām," norāda AT, uzsverot: "Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, jautājuma ekonomiskais vai sociālais nozīmīgums nevar mainīt valsts pārvaldes orgāna leģislatīvo funkciju robežas."

AT atzīst, ka memoranda teksts nav saistīts ar banku operāciju regulēšanu, un tāpēc tas nav uzskatāms par LB kompetences ietvaros izdotu normatīvu aktu. LB nebija tiesīga izdot normatīvus aktus saistībā ar tādiem jautājumiem, kuru noregulējumu memorandā saskata "BDO".

AT arī ņēma vērā liecinieku, memoranda parakstītāju – tālaika premjera Māra Gaiļa un LB prezidenta Einara Repšes – motivāciju un mērķus, parakstot minēto dokumentu: no liecībām izriet, ka memorands sastādīts ar mērķi informēt sabiedrību par valdības rīcību attiecībā uz BB un tās vadības pārņemšanu.

"Memorandā atspoguļots tālākais darbības plāns, kas izriet no LB lēmuma par BB darbības apturēšanu – akciju un bankas vadības pārņemšana, pārstrukturizēšanas iespēju izskatīšana, kā arī apņemšanās savu iespēju robežās veicināt kriminālprocesu ātrāku norisi. Nevar būt šaubu, ka minēto darbību mērķis ir bankas tālākas izlaupīšanas apturēšana, kas vienlaicīgi ir arī palikušo noguldījumu saglabāšana," uzsvērts spriedumā.

AT neatzina memorandu par normatīvu aktu, bet tā 1.punktu – par tiesību normu, tāpēc uzskatīja, ka nav nozīmes izvērtēt "BDO" argumentus par tā interpretāciju, tā radīto tiesisko paļāvību, izpildīšanas tiesisko pamatu un solidārās saistības rašanos. "Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka memorands nevar kalpot par pamatu prasības apmierināšanai, un kompensāciju izmaksu turpināšanai," norādīts spriedumā.

AT arī norāda, ka LB tiesību, pienākumu un saistību, arī tādu, kas izriet no neatļautas darbības, pārņēmēja kredītiestāžu uzraudzības jomā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Līdz ar to patstāvīgs prasības noraidīšanas pamats AT ieskatā esot arī tas, ka LB nav īstais atbildētājs BB prasībā par kredītiestāžu uzraudzības jomā nodarītiem zaudējumiem.

AT atzīst, ka Rīgas apgabaltiesa, taisot spriedumu daļā par zaudējumu piedziņu no LB, ir bez ievērības atstājusi apstākli, ka likumdevējs ar FKTK likuma pārejas noteikumiem visas, bez izņēmuma, saistības ir nodevis citam tiesību subjektam. Apmierinot prasību šajā daļā, apgabaltiesa arī nav pietiekami vērtējusi tos pierādījumus, ar kuriem LB ir pamatojusi objektīvu neiespējamību ar tās rīcībā esošiem tiesiskiem līdzekļiem novērst citu personu iepriekš izplānotu BB novešanu līdz bankrotam, uzskata AT.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pirmajā instancē izskatot pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizsākto BB likvidatora "BDO" prasību pret Latvijas valsti, nolēma to daļēji apmierināt un no valsts LB personā piedzīt gandrīz 60 miljonus latu, savukārt LB paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs kā nelikumīgu.

Savukārt AT šogad 21.februārī pilnībā noraidīja BB likvidatora AS "BDO" prasību lietā par 238 miljonu latu piedziņu no LB un Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā saistībā ar BB krahu.

BB likvidators prasību tiesā iesniedza 2005.gada maijā, bet 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums BB krimināllietā, kurā bija apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Šis spriedums stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un tad arī tiesvedība BB civillietā tika atjaunota. Laventa un Freimaņa krimināllietā notiesājošais spriedums stājās spēkā 2009.gada aprīļa beigās. Līdumu tiesa attaisnoja.

Ar BB bankrotu 1996.gadā sākās viena no plašākajām finanšu krīzēm Latvijas vēsturē. Bankrotēja vairākas bankas, kuru akcionāri tādā vai citādā veidā bija piesavinājušies visu bankas kapitālu un noguldītāju naudu. Tiesa BB atzina par bankrotējušu 1996.gada jūnijā, un tajā aptuveni 200 miljonus latu zaudēja vairāki tūkstoši noguldītāju.