LŽA nosoda NA mēģinājumus ietekmēt LTV Ziņu dienesta redakcionālo neatkarību  (37)

LŽA atgādina, ka viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem ir viedokļu plurālisms, un sabiedriskās televīzijas darbības pamatprincipos ir fiksēta apņemšanās nodrošināt viedokļu polaritāti. LŽA atzīst, ka, iespējams, LTV7 trešdienas ziņās demonstrētajā sižetā ir saskatāmas nepilnības, taču uzsver, ka žurnālistu darba izvērtējums gan šajā, gan citos gadījumos ir jāatstāj ekspertu un LTV satura redaktoru ziņā.

"Parlamentā pārstāvēto politisko spēku mēģinājumi apšaubīt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, aicinot LTV administratīvo vadītāju skaidrot Ziņu dienesta darbu, apliecina, ka Latvijas politiķi, pat par spīti "ekskursijām" uz LTV Ziņu dienestu, vēl arvien nav izpratuši redakcionālās neatkarības un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu patieso jēgu un sūtību. Ir īpaši nepatīkami, ka šādu mēģinājumu ietekmēt sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumu saturu veic Nacionālās apvienības Saeimas frakcija, kuras biedru vidū ir vairāki bijušie žurnālisti," norāda žurnālistu asociācija.

Neapšaubot deputātu tiesības izteikt savu viedokli par sabiedriskajā televīzijā pārraidītiem sižetiem, LŽA aicina Nacionālo apvienību turpmāk atturēties no izteikumiem un rīcības, kas rada aizdomas par mēģinājumiem ar administratīvām metodēm ietekmēt sabiedriskās televīzijas Ziņu dienesta žurnālistu darbu.

Jau ziņots, ka VL-TB/LNNK pieprasījusi Kota paskaidrojumu par trešdien LTV7 vakara ziņās demonstrētu sižetu saistībā ar 16.martu, savukārt LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts šo reakciju nosauca par histērisku.

"Ziņu sižetā ievērojams ētera laiks tika atvēlēts kādas mazpazīstamas organizācijas viedokļu popularizēšanai, kuros ne tikai tika sagrozīta vēsture un veidota ačgārna izpratne par II Pasaules kara notikumiem, bet arī rupji aizskarti un pazemoti latviešu karavīri, dēvējot viņus par "nepiebeigtajiem nacistiem" un slepkavām," pauž VL-TB/LNNK.

"Nav pieļaujami, ka sabiedriskā televīzija, kura par valsts naudu īsteno sabiedrisko pasūtījumu, faktiski veic pretvalstisku darbību, propagandējot nepieņemamas un pilsoņu godu aizskarošas idejas. Edgaram Kotam būs jāatrod ļoti pārliecinoši argumenti, lai attaisnotu šādu notikumu pieļaušanu paša vadītajā iestādē," uzskata NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Savukārt Kolāts portālam "Delfi" norādīja, ka LTV viedokli var pārstāvēt tikai ģenerāldirektors, taču viņa personīgais viedoklis esot šāds – lai gan sižetu varētu uzskatīt par nepilnīgu un tur izskanējušie "neformālo jauniešu epiteti varētu būt aizskaroši", tomēr sižetā atspoguļota realitāte – ka šādas organizācijas ar šādiem uzskatiem šobrīd Latvijā pastāv.

"Esmu spiests uzskatīt šādu politiķu reakciju par visai histērisku un, manuprāt, tas stāv tuvu politiskajam spiedienam," savu personisko viedokli pauda Kolāts. Viņa ieskatā, sižetā netika pārkāpts ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ne LTV ētikas kodekss, un tas esot galvenais.

Savukārt Kots pastāstīja, ka no VL-TB/LNNK ne oficiālus iesniegumu, ne telefonzvanus ar paskaidrojumu pieprasījumu neesot saņēmis un ir redzējis tikai ziņas par to medijos. Tāpēc LTV ģenerāldirektors atturējās vērtēt to kā politisko spiedienu, taču atzina, ka vispirms labprāt sagaidītu oficiālu pieprasījumu – "ja tas tā patiešām notiks, tad mēs varbūt varētu to tā kvalificēt".