LVC: reģionu attīstībai vietējie ceļi ir gan jābūvē, gan jāuztur kārtībā  (63)

Viņš atzina, ka, plānojot kāda ceļa posma rekonstrukciju, LVC lielu uzmanību pievērš tam, lai šā ceļa lietotājiem būvdarbu laikā nerastos pārvietošanās grūtības, piemēram, uz Liepājas šosejas pērn rekonstrukcijas darbu laikā bija uzstādīti 15 luksofori. Šogad uz šīs šosejas darbi tiks sākti posmā pie Saldus, un tas nozīmē, ka šajā posmā atkal būs astoņi līdz 10 pagaidu satiksmes regulēšanas luksofori. "Ja šie darbi tiktu veikti visā posmā vienlaicīgi, cilvēkiem, kuri dotos no Rīgas uz Liepāju, būtu jāstāv pie vairāk nekā 20 luksoforiem. Tas, manuprāt, nav pareizākais risinājums. Manuprāt, ceļu rekonstrukcija jāveic pa posmiem, lai lietotājiem būtu ērtāk," pastāstīja Pāže.

Tāpat LVC vadītājs norādīja, ka pērn ceļu rekonstrukciju izdevās sākt plašākā apmērā, tomēr LVC no autovadītājiem saņēma ļoti daudz sūdzību par ceļa izmantošanas apstākļiem. "Jāuzsver arī autovadītāju zemā kultūra – daudzi, neraugoties uz aizliedzošo signālu luksoforā, brauca, tāpēc būvdarbu vietās bija daudz avāriju. Lai arī daudzi autovadītāji ir neapmierināti ar ceļa slēgšanu, jāteic – ja to neslēdz, darbus nevar veikt kvalitatīvi. Jāpiebilst, ka arī Eiropas eksperti iesaka uz remonta laiku ceļu slēgt pilnībā, jo, ja darbi tiek veikti, daļēji ļaujot izmantot remontējamo ceļu, būvdarbu kvalitāte nevar būt tik augsta. Daudzviet Eiropā to uzskata par normālu prasību. Tiesa, mēs neesam tik bagāti, lai uz ceļu būvdarbu laiku veidotu apbraucamos ceļus. Domāju, liela daļa autovadītāju būtu neapmierināti, piemēram, maršrutā Rīga–Liepāja, mērojot liekus 130 kilometrus, braucot apkārt slēgtajai Liepājas šosejai. Jāteic gan, ka jebkura vieta Latvijā ir apbraucama. Lai arī mazāku vietējo nozīmes ceļu tīkls ir sliktā stāvoklī, tas ir pietiekami blīvs," paskaidroja Pāže.

Tāpat viņš piebilda, ka LVC vietējos ceļus lauku rajonos ziemā tīra, lai arī pa tiem ir maza satiksmes intensitāte. "Daudzviet citur pasaulē šie ceļi gan netiek regulāri tīrīti. Ja pa šādu ceļu brauc mazāk par 100 mašīnām dienā, tos ziemā notīra tikai divas reizes," informēja Pāže.

Viņš uzsvēra – ja Latvija vēlas panākt kaut kādu attīstību arī reģionos, reģionālie ceļi ir gan jābūvē, gan jāuztur noteiktā kārtībā. "Latvijā ir daudz tādu ceļu, kuri savieno divas apdzīvotas vietas, bet padsmitiem kilometru garumā starp tiem nekā cita nav. Bieži vien arī dzīvē šos ceļus izmanto vien retais. Mēs šo ceļu ziemā notīrām, lai pa to varētu izbraukt autobuss, taču autobusā brauc vien daži cilvēki. Te, manuprāt, ir politiskās izšķiršanās jautājums – ko mēs darām ar ceļiem atvēlēto naudu? Uzturēt ceļus, pa kuriem brauc tikai retais, vai arī ieguldīt to citur. Tiesa, te dīvainību netrūkst.
Lai arī ir daudz runu, ka jāiegulda tikai tajos ceļos, kurus reāli kāds izmanto, visai liela nauda tika ieguldīta autoceļa Kolka–Mazirbe rekonstrukcijā, lai arī pa to brauc vien retais," klāstīja Pāže.

LVC vadītājs arī pastāstīja, ka LVC plānošanas reģioniem savulaik iesniedza vismaz 30 sagrupētu maršrutu katrā reģionā. Tomēr galīgo lēmumu par Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanu reģionos pieņem plānošanas reģioni. Kurzemes reģionā par prioritāti tika izvirzīts tieši ceļa posms Kolka–Mazirbe un Tukums–Kuldīga, kas bija daļa no ceļu attīstības programmas grants asfaltā. "Nākamajā periodā mēs noteikti iesim citu ceļu un īstenosim rekonstrukcijas programmu asfalts asfaltā. Nav nozīmes pamatot, kāpēc mēs grants ceļiem ar pietiekami mazu satiksmes intensitāti uzklājam asfaltu, bet tā paša autoceļa Ventspils–Kolka Ventspils galā esošais asfalta segums ir pilnībā sabrucis," teica Pāže.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ir gan bijušas ļoti veiksmīgas izvēles, piemēram, Zemgales plānošanas reģionā tika nolemts rekonstruēt grants ceļu Aizkraukle–Jēkabpils. Šis ceļš jau visai drīz nopietni atslogos satiksmi pa autoceļu A6 Daugavas labajā krastā. Tiesa, ļoti problemātisks ir šā ceļa pēdējais posms Salas pagastā, kur ir ļoti slikts asfalta segums. Latgalē veiksmīgi rekonstruēts autoceļš būs Rēzekne–Gulbene, tādējādi turpmāk autovadītājiem vairs nevajadzēs uz Gulbeni braukt caur Balviem. "Tiesa, šajā maršrutā vēl notiek aktīvas diskusijas ar dabas draugiem par ceļa malās augošajiem ozoliem. Protams, mēs neesam dabas nīdēji un visus ozolus esam apņēmušies iestādīt vietā citviet, bet, ja ceļa galā pirms 90 grādu pagrieziena aug pamatīga vecu ozolu birzs, nav brīnums, ka uz katra no šiem ozoliem ir pa vainagam. Pirms pārdesmit gadiem līdzīga situācija bija Ķemeru mežā. Te nu sabiedrībai vajag izšķirties, ko tā grib – drošu ceļu vai arī saglabāt ozolus," norādīja Pāže.