Eiropas komisārs: valdībai jāizskaidro sabiedrībai skarbās pensijas vecuma celšanas alternatīvas  (19)

Komisārs norādīis, ka ir jāizmanto iespēja pamatoti parādīt reālo situāciju, proti, demogrāfiskos un ekonomiskos radītājus, un paskaidrot, kādas vēl ir iespējas saglabāt sociālās aizsardzības sistēmu, ja netiek veiktas nekādas reformas. "Viena iespēja ir paaugstināt cilvēku individuālos maksājumus nodokļos, lai varētu nosegt izmaksājamās pensijas, vai apsvērt iespēju samazināt pensijas. Esmu drošs, ka sabiedrība izvēlētos to izvēlni, kas paredz garāku darba mūžu," sacījis Andors.

Vienlaikus komisārs laikrakstam uzsvēris, ka nopietna uzmanība ir jāpievērš darba tirgus izmaiņām, lai cilvēki reāli varētu strādāt ilgāk, lai darba tirgus un darba devēji būtu pretimnākoši cilvēkiem, kuri ir vecumā virs 50 gadiem. Viņš norādīis, ka šāds izaicinājums gaida ne tikai Latviju, bet daudzas citas Eiropas valstis, taču Latvijas gadījumā situāciju sarežģī tas, ka demogrāfijas izmaiņas sabiedrībā ilgstoši nav ņemtas vērā.

"Sabiedrības atbalsts pensiju reformām ļoti atšķiras dažādās valstīs," "Neatkarīgajai" norādījis Andors, taču iezīmējas, ka mazāks atbalsts pensionēšanas vecuma celšanai ir postpadomju valstīs. Pēc komisāra domām, situāciju Latvijā pasliktina piedzīvotā krīze, kad būtiski kritās ekonomiskie rādītāji, katastrofāli zemā dzimstība un darbaspējīgo iedzīvotāju emigrācija.

Komisārs atsaucies uz Eiropas Komisijas šogad pieņemto "balto grāmatu" par pensiju reformām, kurai sekot apņēmusies arī Latvija, lai gan "EK nevar uzlikt par pienākumu valstij reformēt pensiju sistēmu". Šajā dokumentā rosināts radīt labākas iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, aicinot sociālos partnerus pielāgot darbavietu un darba tirgus praksi, un, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, iesaistīt darbā vecāka gadagājuma darba ņēmējus, informē "Neatkarīgā".

Dokuments paredz mudināt dalībvalstis atbalstīt ilgāku darba mūžu, piesaistot pensionēšanās vecumu paredzamajam dzīves ilgumam, ierobežojot pirmstermiņa pensionēšanos un likvidējot pensiju tiesību atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Arī Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gada aktivitātes galvenokārt vērstas uz to, lai cilvēkiem sniegtu iespējas strādāt ilgāk, ziņo laikraksts.

"Neatkarīgā" arī norāda, ka "Eurobarometer" pētījumu dati rāda interesantus, pat pretrunīgus datus: Latvijā pensionēšanās vecuma celšanai pilnīgi nepiekrīt 67% iedzīvotāju, vēl 19% sliecas nepiekrist, savukārt uz jautājumu, vai jūs vēlētos turpināt strādāt, jau sasniedzis pensijas vecumu, lielākā daļa saka: jā. Cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka pēc pensionēšanās vecuma ir jāļauj turpināt strādāt, turklāt ir viens no augstākajiem Eiropā – tā domā 74% aptaujāto. Salīdzinājumam – vislielākais atbalsts pensionāru nodarbināšanai ir Dānijā (93% uzskata, ka jāturpina strādāt), vismazākais Grieķijā, kur strādāšanu pensijas vecumā par normālu uzskata vien 27% grieķu, informē laikraksts.