Senāts atceļ atteikumu KNAB turpināt tiesāšanos ar kādreizējo Rīgas mēru Bojāru  (5)

Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 9.jūnijā Bojāra sūdzību noraidīja un atstāja spēkā KNAB lēmumu, savukārt Administratīvā apgabaltiesa 2011.gada 21.novembrī viņa pieteikumu apmierināja un apstrīdēto KNAB lēmumu atcēla.

Birojs par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, taču Administratīvā apgabaltiesa pērn 30.decembrī to atteicās pieņemt un sūtīt skatīšanai Senātā. Par šo lēmumu KNAB iesniedza blakus sūdzību, ko šodien Senāts apmierināja, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Senāts ceturtdien lika jautājumu par KNAB kasācijas sūdzības pieņemšanu no jauna izskatīt Administratīvajā apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka Bojārs tiesā apstrīdēja KNAB 2008.gada 12.jūnija lēmumu, kurā birojs aicinājis viņu līdz 1.augustam labprātīgi atmaksāt budžetā iepriekšminēto summu, ko Bojārs 11 prēmiju veidā pats sev piešķīris laikā no 2002.gada jūnija līdz 2004.gada augustam.

KNAB norādījis, ka gadījumā, ja 13 300 lati budžetā līdz augusta sākumam netiks atmaksāti, birojs būs spiests iesniegt prasību tiesā par šīs summas piedziņu.

KNAB 2005.gada jūlijā nāca klajā ar paziņojumu par pārbaudes rezultātā konstatēto, ka Bojārs, ieņemot Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, četru gadu laikā izdevis vairākus rīkojumus par vairāk nekā 20 000 latu prēmiju piešķiršanu Rīgas mēram, tas ir, sev pašam.

KNAB tolaik vērsās Rīgas domē ar lūgumu noskaidrot summu, kas saskaņā ar Rīgas mēra un viņa vietnieku rīkojumiem izmaksāta prēmijās.

KNAB savā atzinumā uzsvēra, ka Bojārs, izdodot rīkojumus, kas attiecas uz viņa interesēm, pārkāpis likumu par pašvaldībām un interešu novēršanas likumdošanu.

Pārbaudē secināts, ka Bojārs kopš 2001.gada 27.marta, kad ieņēma Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, piedaloties domes sēdēs, kā arī vienpersoniski izdodot rīkojumus, ir lēmis par jautājumiem, kas attiecas uz viņa interesēm. Līdz ar to Bojārs ir pārkāpis likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā noteiktos ierobežojumus, tika teikts KNAB vēstulē Rīgas domei.

KNAB norādīja, ka Bojārs sev par labu pieņēmis 19 dažādus lēmumus.

Turklāt KNAB pārbaudē tolaik tika konstatēts, ka Bojāram bija pienākums panākt, lai Rīgas domes amatpersonas un viņa toreizējie vietnieki - Sergejs Dolgopolovs (tolaik - "Jaunais centrs") un Aivars Guntis Kreituss (Darba partija) - savas amata pilnvaras pildītu saskaņā ar likumu par pašvaldībām, taču Bojārs pieļāvis, ka abas minētās amatpersonas izdevušas piecus prettiesiskus rīkojumus par prēmiju izmaksu pašvaldības darbiniekiem.

KNAB lūdza Rīgas domi apstiprināt un precizēt triju amatpersonu - Bojāra, Kreitusa un Dolgopolova - nodarītos zaudējumus pašvaldībai.

"Nekādus komentārus saistībā ar KNAB veikto pārbaudi es patlaban nesniegšu," tolaik teica Bojārs. Viņš vienīgi norādīja, ka uzskata KNAB rīcību par dīvainu, jo viņš pats bija aizgājis uz KNAB sniegt paskaidrojumus. Bijušais Rīgas mērs sacīja, ka presei sniegs plašākus komentārus tikai tad, kad KNAB pabeigs pārbaudi saistībā ar šo lietu.

Dolgopolovs toreiz teica, ka par Rīgas mēra un viņa vietnieku rīkojumiem saistībā ar prēmijām iepriekš veiktas vairākas pārbaudes, taču nekāda neatbilstība likumdošanai tajos, pēc viņa vārdiem, līdz šim netika konstatēta. "Manuprāt, patlaban birojam ir uzstādījums parādīt, ka bijušais Rīgas mērs Bojārs un viņa vietnieki Dolgopolovs un Kreituss bija negausīgi cilvēki," KNAB informāciju komentēja bijušais Rīgas vicemērs.

Viņš arī piebilda, ka pirms rīkojumu izdošanas tos vienmēr izvērtējusi Rīgas domes Juridiskā pārvalde. Līdz ar to, ja domes juristi nekonstatēja rīkojuma projektā neatbilstības likumdošanai, dokumenta projekts tika virzīts parakstīšanai mēram.

Bijušais Rīgas vicemērs Kreituss toreiz teica, ka viņš vispirms vēlētos iepazīties ar KNAB atzinumu. Pēc viņa domām, KNAB konstatētie pārkāpumi ir formāli, jo jautājums par Rīgas domes vadības prēmēšanu no likumdošanas viedokļa ir diskutabls.