Lagzdiņš skeptisks par reģionālo partiju veidošanas bumu  (51)

Lagzdiņš uzsver, ka viņam neesot aicinājuma doties uz Saeimuun būt tajā vidē, lai gan ir bijuši "vairāki nenoteikti piedāvājumi gan no centrālām, gan no reģionālajām partijām". Lagzdiņam pat bijuši piedāvājumi būt vienam no reģionālās partijas veidotājiem, stāsta ekspolitiķis, kurš gan uzsver: "Protams, esmu atteicies."

Viņa ieskatā, nopietnu politiku var veidot valsts mēroga partijas ar spēcīgiem līderiem reģionos, kā tas savulaik bija"Latvijas ceļā" (LC) un Tautas partijā (TP). "Tādas partijas ir jāveido, nevis kā šobrīd, kad Tautas partijas un LPP/LC vietējie līderi, godājami cilvēki nevis pieslejas Zemnieku savienībai, "Vienotībai" vai kādai citai centrālajai partijai, bet veido reģionālās partijas, lai atražotu savu vietējo politisko karjeru," klāsta Lagzdiņš.

Savukārt bijušais TP priekšsēža vietnieks un bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns laikrakstam atzina, ka teorētiski varot Lagzdiņam piekrist, "bet reālā politika ir tāda, ka Latvijā tas nav iespējams".

"Mums liels cilvēku pieplūdums kādā partijā nav raksturīgs. Daudzi ir vīlušies centrālajās partijās, un vietējiem līderiem sabiedrība tic vairāk nekā varas partiju politiķiem. Viņi jau arī neaicina pie sevis reģionu pārstāvjus, kuriem lielajām partijām nav ko piedāvāt, – pašvaldību vadītāji neredz, kā dēļ būtu vērts iestāties kādā no valsts mēroga partijām," klāsta Zalāns.

Eksministra ieskatā, Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem arī interesējot tikai Rīga un tās problēmas, tāpēc vietējie līderi veido reģionālās partijas, jo neesot cita varianta, kā piedalīties pašvaldības darbā un aizstāvēt savas reģionālās intereses. "Vēlēšanās kandidēt diemžēl var tikai no partiju sarakstiem," klāsta Zalāns.

Jau ziņots, ka pēc TP un partijas LPP/LC sabrukuma, reģionālie līderi jaunas partijas savas politiskās karjeras turpināšanai nolēmuši dibināt daudzās pilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Preiļos un Kuldīgā.