Pensiju reforma: Valsts prezidents ir Viņķeles pusē  (331)

"Labs darbs, kas iesākts. Rīcība droši meklēt risinājumu ir nepieciešama, varētu būt jautājums par tempu," pauda Bērziņš. Ja vēlāk radīsies nepieciešamība koriģēt pensionēšanās vecuma paaugstināšanas veidu, tad to varēs izdarīt, uzskata prezidents, piebilstot, ka pareizi bijis šajā modelī atstāt iespēju pensionēties priekšlaicīgi.

Jau vēstīts, ka valdība februāra beigās konceptuāli atbalstīja LM priekšlikumu pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – sākt pakāpeniski paaugstināt jau ar 2014.gadu, nevis 2016.gadu, kā bija paredzēts iepriekš.

Valdības lēmums paredzēja 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. LM skaidro, ka tas nozīmē - cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.