Pansionātos apbedīto sarakstos aizgājušie lielākoties figurē kā bezpiederīgie. Viņu guldīšanu zemē uzņemas paši pansionāti, tērējot nāves gadījumiem valsts piešķirto pēdējo – dubulto – pensiju vai pabalstu, vēsta laikraksts. Gadu un trīs mēnešus apkopojot informāciju par Rīgas nezināmajiem mirušajiem, laikraksta saskaitīja 232 aizgājējus. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra morgā jau daudzus mēnešus atrodas kādas sievietes mirstīgās atliekas. Laikraksta vēsta, ka dēls un šķirtais vīrs valsts izmaksāto pabalstu saņēmuši, bet nelaiķi atstājuši morgā.
Aprūpes centru vadītāji laikrakstam par saviem novērojumiem stāstījuši, ka tuvinieku piepeša pieteikšanās viņu klientiem bieži vien saistīta ar iespēju saņemt kādu labumu no radniecības atcerēšanās. Piemēram, pēc tam, kad 2007. gadā Reģu pansionātā Alsungas novadā notika traģiskākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē, vienam no bojāgājušajiem pieteicās 26 piederīgie. Laikraksts bilst, ka tas noticis visdrīzāk tāpēc, ka cilvēki cerējuši uz kādiem iespējamiem labumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!