BANKA-NOGULDITAJI2
Foto: AFI
Par Augstākās tiesas (AT) spriedumu, ar kuru tika noraidīta Bankas Baltija (BB) prasība par vairāk kā 185 miljonu latu piedziņu no Latvijas bankas (LB) un valsts, prasītāju pārstāvji iesnieguši kasācijas sūdzību, uzskatot, ka tiesa kļūdaini izpratusi banku uzraudzības būtību, portālu "Delfi" informēja BB pilnvarotā persona, zvērināts revidents Aivars Putniņš.

AT portāls "Delfi" uzzināja, ka sūdzība ir saņemta, bet vēl nav izskatīta.

BB uzskatot, ka tiesa kļūdaini ir izpratusi banku uzraudzības būtību. Tiesa pareizi konstatēja, ka "Latvijas Banka visiem iespējamajiem tiesiskajiem līdzekļiem ir centusies neapturēt valstī lielākās finanšu sektora sistēmiskās bankas darbību," spriedumu citē kasācijas iesniedzēji, uzskatot, ka tādēļ tiesai bija jāapmierina prasība.

"Tomēr, tiesa vadījusies no apsvēruma, ka banku uzraudzībai Latvijā jāizpaužas lielāko banku neapturēšanā. Uzskatam, ka šāds viedoklis ir kļūdains un pretējs likuma normām, kurās nepārprotami noteikts LB un valsts pienākums reaģēt uz banku pārkāpumiem, piemērojot dažādus ietekmēšanas instrumentus. Kā zināms, LB nekādus ietekmēšanas līdzekļus, kā piemēram, ierobežojumus pieņemt noguldījumus, attiecībā pret Banku Baltija nepiemēroja," paziņojumā presei norāda Putniņš.

Jurists uzskata, ka lietā pareizi konstatēts, ka LB tikai divas reizes veica pārbaudes BB, taču, kā norāda Putniņš, banku pārbaudes tai bija noteiktas ar likumu. Lietā pareizi konstatēts, ka pārbaužu rezultātā tika konstatēti daudzi būtiski pārkāpumi, kuri netika novērsti, teikts ceturtdien  izplatītajā paziņojumā.

Starp pusēm nepastāv strīds par to, ka LB vadība neuzticējās sava personāla veiktās pārbaudes rezultātiem un kopš 1994.gada vasaras uz BB savus pārstāvjus pārbaužu veikšanai vairs nesūtīja, norāda juristi. Tā vietā LB nolēmusi gaidīt pašas uzraugāmās bankas sastādītos finanšu rezultātus, kurus auditētu bankas piesaistīta persona. "LB attiecās no uzraudzības pienākumu veikšanas," vēsta kasācijas iesniedzēja. Jurists norāda, ka šos apstākļus ir konstatējusi arī apelācijas instances tiesa, tomēr "neizprotamu iemeslu dēļ šādu LB rīcību, kur LB atteicās pildīt likumā noteikto uzraudzības pienākumu, uzskatīja par tiesisku un pareizu".

Jurists uzskata, ka apelācijas instances tiesa pārkāpa tai likumā piešķirto kompetenci. "Vispārējās jurisdikcijas tiesām nav piešķirtas tiesības izskatīt lietas par normatīva akta neatbilstību augstāka juridiska spēka aktam. Šādas tiesības ekskluzīvi piešķirtas Satversmes tiesai. Tomēr tiesa, vērtējot 1995.gada 25.maija Latvijas valdības un LB izdoto Memorandu, ar kuru tika garantēta noguldījumu drošība BB, ir atzinusi to par neleģitīmu normatīvo aktu. Ja tiesai bija šaubas par memoranda kā tiesību normas leģitimitāti, tai pašai bija jāvēršas Satversmes tiesā šī jautājuma izšķiršanai," teikts izplatītajā paziņojumā. Prasītājam šaubu nav, jo memorands ir acīmredzama un nepārprotama gan LB , gan Latvijas valdības noguldījumu drošuma garantēšana BB.

"Turklāt, BB kā neizdevušos humoru uzskata apelācijas instances tiesas rīcību, atsakoties vērtēt bankas apelācijas sūdzībā uz apmēram 40 lapaspusēm norādīto Memoranda kā normatīva akta analīzi, tā vietā tomēr pašai vērtējot memorandu un tā juridisko dabu," teikts Putniņa paziņojumā par kasācijas sūdzību.

Par tādu pašu neizprotamu varot uzskatīt tiesas rīcību lietu izskatīt vispār bez BB pārstāvju un advokātu klātbūtnes, bet spriedumā norādot, ka "pierādījumi par LB nolaidību vai neizdarību sēdē netiek izcelti un analizēti". Prasītāja pārstāvis un advokāts nevarēja ierasties uz tiesas sēdi, jo atradās citā lietā Eiropas Kopienu tiesā Luksemburgā, par ko savlaicīgi bija informējis tiesu un lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, norāda jurists. Putniņš uzskata, ka lietas izskatīšana bez prasītāja klātbūtnes ir būtisks procesuāls pārkāpums, jo tādejādi tiesa ir liegusi BB tiesības uz pieeju tiesai un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Kopumā kasācijas sūdzība, sakarā ar daudzajiem būtiskajiem tiesas pārkāpumiem, izteikta uz 80 lapaspusēm.

Jau vēstīts, ka AT februārī pilnībā noraidīja BB likvidatora AS "BDO" prasību lietā par 238 miljonu latu piedziņu no LB un Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā saistībā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. AT spriedumā norādījusi, ka LB uzraudzība pār BB bijusi adekvāta un tā būtu attaisnojusies, bankas vadībā esot godīgiem ļaudīm.

Pirmā tiesu instance, izskatot pirms vairākiem gadiem aizsākto BB likvidatora "BDO" prasību pret Latvijas valsti, 2010.gada 12.oktobrī nolēma to daļēji apmierināt un no valsts Latvijas Bankas (LB) personā piedzīt gandrīz 60 miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!