Jau ziņots, ka darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās virzīt trīs modeļus.
Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.
NEPLP nolēma atbalstīt virzīt tālākai izskatīšanai un detalizētai analīzei otro modeli, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs.
Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.
"Tiktu izveidots vienots sabiedriskais medijs, kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju radio un TV kanālos, internetā un citos mobilajos kanālos. Medijs uzņemas atbildību par Latvijas informācijas un kultūras vides kvalitāti kopumā un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību. LTV un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai, kas nodrošina kontekstu sabiedrības izmaiņu, notiekošo procesu, notikumu kritiskam izvērtējumam un orientācijai uz lēmumiem, kas veicina sabiedrības ilgtspēju," teikts NEPLP paziņojumā medijiem.
Padome uzskata, ka reformas ir īstenojamas pakāpeniski, sākot ar daļēju konverģenci.
Plānots apvienot administratīvo un atbalsta funkciju veikšanu, bet Latvijas Radio un LTV programmu zīmolus saglabāt. Iecerēts nostiprināt programmu autonomo statusu gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā un vienlaikus īstenot medija redakcionālās vadības koleģiālo principu.
Redakcijas plānots apvienot tādā veidā, lai netiek ierobežota redakcionālā daudzveidība un tiek veicināta radošā darbība, ieskaitot ziņu dienestus.
Iespējama sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa no kapitālsabiedrības uz atvasinātu publisko tiesību personu (viena juridiskā persona), kas nozīmētu sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tiktu veidota vienota atbalsta infrastruktūra, ieskaitot ēkas.
Izvēlētā risinājuma varianta ietekmes novērtējumam uz valsts budžetu un potenciālo investīciju aprēķinos tika izmantoti pēc NEPLP pasūtījuma veiktie auditorkompānijas "Ernst&Young" aprēķini 2011.gadā, turpmāk paredzot veikt detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un detalizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012.gadā un 2013.gadā, kas noteiktu projektam realizācijai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna realizācijas posmiem.
Pašreizējais aktivitāšu plāns izvēlētā modeļa realizācijai paredz detalizētu situācijas izpēti sākt 2012.gada trešajā ceturksnī un realizēt plānu līdz 2018.gada decembrim.
Jau ziņots, ka Latvijas Radio atbalsta pirmo modeli, norādot, ka tas neprasītu nekādus lielos ieguldījumu, uzlabotu arī satura kvalitāti, nodrošinot viedokļu daudzveidību, nodrošinātu darbības caurredzamību un sabiedrības līdzdalību pārvaldē. Patlaban gan ir juridiski šķēršļi, kas Latvijas Radio un LTV kā diviem valsts uzņēmumiem traucē sadarboties un apmainīties ar produkciju. Radio ierosina izveidot jaunu "cepuri" - Sabiedrisko mediju padomi, kas pārvalda abus medijus un vienlaikus veido juridisko ietvaru, lai tie varētu strādāt kopā.
Savukārt LTV norādīja, ka vienotajam sabiedriskajam medijam jābūt ar stingri aizsargātu mediju redakcionālo neatkarību.
Pērn oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta iepriekšējās NEPLP laikā izstrādātā koncepcija par jaunā Latvijas sabiedriskā medija izveidi. Šogad stājoties amatā jaunajiem NEPLP locekļiem, tika nolemts izstrādāt jaunu koncepcijas redakciju.
Tika izveidota ekspertu grupa, kurā piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs, LTV žurnālists Arnis Krauze, "Politika.lv" producente Ilze Straustiņa un Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls. Sākotnēji tajā piedalījās arī Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons, taču viņš no dalības tajā atteicās, uzskatot izstrādes procesu par ačgārnu.
Vēlāk koncepcijas izstrādē tika iesaistīti arī "otrā loka" eksperti, kuru vidū ir arī abu raidorganizāciju vadītāji un tehniskie direktori.
Jaunajai koncepcijas projekta redakcijai jābūt sagatavotai aprīlī, lai sabiedriskais medijs kā prioritāte tiktu iekļauts jaunajā Nacionālajā attīstības plānā un sabiedriskie mediji varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības finansējumu, iepriekš skaidroja NEPLP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!