Tiesa noraida bijušā 'Bankas Baltija' prezidenta Freimaņa prasību pret valsti par morālā kaitējuma atlīdzināšanu  (20)

Tiesas motivācija pagaidām nav zināma – pilns spriedums būs pieejams 27.aprīlī. Pēc tam 30 dienu laikā lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa 11.aprīlī pabeidza izskatīt šo lietu.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2010.gada 19.oktobrī nosprieda daļēji apmierināt Freimaņa prasību pret valsti un piedzīt 3500 latu.

Freimaņa pārstāvis zvērināts advokāts Armands Šūmanis aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka viņa klients prasa no valsts piedzīt 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju. Prasība tika daļēji apmierināta, taču pirmās instances tiesa atzinusi morālā kaitējuma esamību.

Pēc advokāta teiktā, Freimanis BB krimināllietā tika notiesāts tikai pēc viena Kriminālkodeksa panta, un viņš apcietinājumā nepamatoti pavadīja trīs gadus un sešus mēnešus.

2009.gada aprīlī pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas tiesāšanās stājās spēkā spriedums BB krimināllietā, ar kuru kādreizējais bankas Uzraudzības padomes vadītājs Aleksandrs Lavents un bankas vadītājs Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu. Viņiem gan cietumā nebija jāatrodas, jo apcietinājumā iepriekš ieskaitīts ieslodzījuma vietā un mājas arestā pavadītais laiks. Trešo līdzapsūdzēto, biroja "L&A" vadītāju Alvi Līdumu, tiesa attaisnoja.

Lavents un Freimanis tika apsūdzēti par kaitniecību, noguldītāju naudas piesavināšanos, apzinātu grāmatvedības datu slēpšanu, fiktīvu uzņēmējdarbību un ļaunprātīgu bankas novešanu līdz bankrotam, turklāt Freimanis bija apsūdzēts kā līdzdalībnieks. Līdums savukārt tika apsūdzēts līdzdalībā mantas piesavināšanā lielā apmērā.

Latvijas Saimnieciskā tiesa BB par maksātnespējīgu atzina 1995.gada jūnijā. Pirms bankrota "Banka Baltija" bija viena no lielākajām Latvijas bankām un piedāvāja augstas procentu likmes, tādēļ piesaistīja ļoti daudz noguldītāju.